Andželīna Džolija parādījusies sabiedrībā pirmoreiz pēc paziņojuma par mastektomijas veikšanu

Jebkurā gadījumā tāda diskusija ir jāorganizē civilizētā veidā: pacienti (man ar to nebūtu nekādu problēmu), ārsti (pa ķirurgam, onkologam, ģenētiķim, turklāt labi, ja būs atzinēji un noliedzēji), kā arī ierēdņi. Vēl var piesaistīt pacienta ģimenes locekļus. Un tad var padiskutēt, turklāt ne jau viena raksta ietvaros.

Es, kā paciente, labprāt uzsāktu, īpaši tāpēc, ka pie mums lielākajai daļai ārstu ģenētiķis vēl arvien ir diagnoze, nevis specialitāte. Uzsāktu arī tāpēc, ka pie mums pat pacienti, kas ir uzzinājuši par savu slikto iedzimtību (vīriešus uz BRCA mutācijām vispār pārbauda?), parasti tiek atstāti paši savā ziņā. Lai gan BRCA mutācijas nav sliktākais variants (sievietēm), jo tā tomēr ir ginekoloģija un olnīcu izoperēšanu, kas nozīmējot arī par 50% mazāku krūts vēža iespēju, pie mums ir atzinuši pat trulie ierēdņi....Toties visi citi sindromi- ja uzdursies ārstam, kas gatavs tevis dēļ pušu sisties, tad vismaz viena problēma tiks risināta, bet pārējās....

Nebūtu Andželinas Džolijas, šķiet, lielākā daļa LV tā arī neuzzinātu par gēnu mutācijām un šādu iespēju izvairīties no vēža. Nav dzirdēts, ka mūsu VM un ārstu sabiedrība vispār kādreiz publiskajā telpā par šādu iespēju būtu uzsākusi diskusiju. Izskatās, ka pie mums to dara tikai tad, kad viss jau zaudēts...