gada sezona Latvijas Nacionālajā teātrī tiks slēgta.Skroderdienu skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Tiem pilsētniekiem, kas Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra Skroderdienas ar slaveno līgošanas skatu kļūst par sava veida Jāņiem.Kā ik gadu pirmsjāņu dienās, Silmaču sētā atkal ieradies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā - uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis."Domāju, ka Skroderdienu fenemens meklējams mūsu saknēs. Neskatoties uz to, ka šobrīd vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pilsētnieki, mēs visi senākā vai mazāk senā pagātnē nākam no laukiem, tādēļ mums jau zemapziņas līmenī ir tuva šī lauku saime, kur, pretstatā šodienas urbānajai videi, viens otru pazīst, kur pošanās kāzām un skroderu atbrukšana ir gadsimta notikums, kur viss ir pa īstam un pamatīgi, kur ir šī tiešā saikne ar dabu, tās ritmu un tradīcijām. Tās ir sava veida ilgas pēc harmonijas un mājām," saka teātra direktors Ojārs Rubenis
Tiesa, biļetes uz šā gada izrādēm jau ir izpārdotas.