"Esmu dzimusi un uzaugusi laukos Alūksnes pusē. Manā bērnībā lielākā daļa pārtikas produktu nāca no pašu dārza un kūts – svaigi dārzeņi, svaigs piens, olas un gaļa. Tāpēc vēlāk, kad 2004. gadā sāku dzīvot Amerikā, bija ļoti grūti pierast pie visas pārstrādātās, saldētās pusfabrikātu pārtikas. Ar gadiem gan daudz kas uzlabojās – parādījās vietējie zemnieku veikaliņi, varēja nopirkt bioloģiski audzētus augļus un dārzeņus. Ar katru gadu veikalos visa veida pārtika parādījās arvien plašākā izvēlē. Piemēram, kādreiz nevarēju dabūt Latvijā tik ierastos griķus un grūbas, bet tagad arī tos var nopirkt. Taču ir viena lieta, kuras joprojām ļoti kārojas un kuru šeit nevar nopirkt, – tā ir svaiga, īsta latviešu rupjmaize vai saldskābmaize. Vienubrīd pat ar pazīstamu latviešu meiteni pirkām rudzu miltus, atvedām ieraugu no Latvijas un cepām maizi, bet tāda jau gluži nesanāk kā atmiņās," atzīst Ilze. Lai atsauktu mājas garšu un sajūtas, viņa atgādina par diviem ļoti pierastiem ēdieniem Latvijā, kas citviet tiek uztverti kā eksotika.
Skābu kāpostu zupa ar cūku ribiņām
Aukstās ziemas dienās man dikti sakārojas skābu kāpostu zupu, un tad es izvāru lielu katlu… un viena pati to arī izēdu, jo mana ģimene par šo zupu nav sajūsmā, bet es – priecīga! Kādreiz ASV nevarēja nopirkt normālus skābos kāpostus, tie bija ļoti skābi, bet tagad, pateicoties bioloģiskajiem veikaliņiem, skābie kāposti ir tādi paši kā Latvijā. Šeit esmu iesākusi zupu vārīt ar kaltēta bazilika piedevu – tā ir man ļoti mīļa garšviela, kuru pieberu šur un tur.
2 stundas
4-5 porcijas
viegli
Vajadzēs:
800 g svaigu cūku ribiņu (bez ādas un tauku kārtiņas)
500–600 g skābētu kāpostu
1 liels burkāns
1 liels sīpols
1 sauja grūbu
lauru lapa, sāls, pipari, kaltēts baziliks
Gatavošana:
1. Ribiņas viegli apcep pannā un liek katlā ar ūdeni vārīties. Tad pēc laiciņa nosmeļ putas. Grūbas pārlej ar ūdeni, lai mazliet uzbriest.
2. Kamēr ribiņas vārās, sagriež sīpolu un burkānu un pannā viegli apcep. Kad putas nosmeltas, liek katlā apceptos dārzeņus, arī skābos kāpostus, lauru lapu, pieber sāli, piparus, kaltētu baziliku. Tad vēl krietnu sauju ar grūbām un uz mazas uguns, zupai lēni burbuļojot, vāra apmēram pusotru stundu.
3. Parasti zupu vāru, kamēr bērni skolā un vīrs darbā, tad nevienam nav iebildu mu pret skābo kāpostu smaržu, kuru es pati ļoti izbaudu. Pie zupas lieku karoti skābā krējuma – tas gan te ir tāds biezs, un nav īstās garšas, bet tā mēs laukos vienmēr ēdām.
Rasols ar šķiņķi
Manuprāt, katram latvietim ir sava rasola recepte, arī man tāda ir, un labprāt to reizēm gatavoju. Skābu kāpostu zupu te ēdu viena pati, bet rasols gan ir kaut kas tāds, par kuru visi ir sajūsmā – gan ģimene, gan draugi. Amerikāņi paši pieraduši gatavot kartupeļu salātus ar olu un majonēzi, un visi brīnās, ka lieku klāt arī gaļu un tas viss kopā tik labi garšo! Vienīgi šeit nevar nopirkt tādu vārīto doktordesu kā Latvijā – tad nu lieku klāt cūkas šķiņķi, kuru te dēvē par ham.
30 minūšu
4 personām
pavisam viegli
Vajadzēs:
4 kartupeļi
4 olas
6 nelieli marinēti gurķi
200 g cūkas šķiņķa
majonēze, sinepes
pipari, sāls pēc garšas
Gatavošana:
1. Desmit minūtes novāra olas, lai ir cieti vārītas. Kartupeļus vāra 20–30 minūtes ar visu mizu, atdzesē un nomizo. Noloba arī olas. Var kartupeļus ar olām vārīt kopā, tad olas no kopējā katla izzvejo ātrāk.
2. Kartupeļus, olas, gurķīšus un šķiņķi uz dēlīša sīki sagriež. Sajauc majonēzi ar sinepēm, pēc garšas pievieno sāli un piparus. Liek majonēzi klāt sīki sagrieztajiem labumiem un visu samaisa. Majonēze šeit ir dažāda, atradu tādu, kas līdzīga pierastajai garšai Latvijā. Savukārt sinepes esmu iecienījusi maigākas – jāsaka gan, ka, vēl Latvijā dzīvojot, sinepes neēdu vispār. Šeit iegaršojās!
Vīnu darītavai Wolfberg ir jau vairāk kā 100 gadu sena vēsture (dibināta 1902. gadā), kuras laikā ir izveidojusies izcila reputācija un pasaules atpazīstamība.
Vīnu cienītājiem zīmols Wolfberger nozīmē, ka runa iet par Francijas, Elzasas reģiona lieliskajiem vīniem.
Šodien Wolfberger sastāvā ir 800 vīnu darītāju ģimenes, kur katra ienes savas tradīcijas, pieredzi un inovācijas.
Wolfberger vīni nāk no Francijas reģiona Elzasa, kas jau kopš Pirmā pasaules kara beigām ir izslavēts kā novads, kas izceļas ar saviem baltvīniem.
Nosaukums Wolfberger nāk no senas leģendas , kas vēsta par vīndarim, kam izdevies pieradināt vilku no Vozgēzes kalniem.
Līdz 19. gs. beigām savvaļas vilki dzīvoja Francijā un Vozgēzes kalnos. Vilki sargāja vīna dārzos no mežacūkām, kas dramatiski bojāja tos.
Wolfberger riesling, 12%, 0.75l
Vīna buķetē jūtami citrusaugļu un aprikožu aromāti. Garšai raksturīga patīkama mineralitāte. Labi sader kopā ar jūras veltēm, suši, svaigu kazas sieru, putna gaļu, gliemenēm. Vislabāk izvēlēties 1-2 gadu vecu ražas gadu. Ieteicams pasniegt atdzesētu, 8-10°C temperatūrā.
Izmēģināt receptes kopā ar atbilstošākajiem vīniem iesaka 
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME, TĀ PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.