Lasīs arī otrajā simtā!

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

8 komentāri

3. septembris, 2019, 0:46

Nevar būt

1938.gadā bibliotēkas līdzekļi grāmatu iegādei nekādi nevarēja būt 427 tūkst. latu, jo kopējais bibliotēkas budžets 30 -to gadu beigās bija nedaudz vairāk par 100 tūkst. latu.

Atbildēt
0
0

31. augusts, 2019, 17:01

lustīgais nerris uz tirgus plača

Ak tad šis tumīgais vilks LV nacionālo grāmatu krātuvi jau "vada" veselus 30 gadus! Viss, ko no viņa dzird ir "neiedeva naudu tam un neiedeva naudu šim." Nu, tad pašam varbūt vajadzētu iedomāties, ka brīvprātīgās trimdas latvieši labprāt atļautos abonēt pieeju nacionālās bibliotēkas krājumiem, ne? Trakums tikai ir tāds, ka tādi tipāži kā tumīgais vilks un, diemžēl, arī Rīgas Laika redakcijas kolēģija vīzdegunīgi atsakās savas pērles kaisīt priekšā "vistu plūcējiem, sēņu lasītājiem un salātlapu mazgātājiem" Anglijā, Īrijā un citur, lai gan pēdējiem ir gan nauda, gan ... nostaļģija pēc dzimtenes un dzimtās valodas. Ko darīt - tādi ir latvieši un tāds ir viņu liktenis - pašu kalts.

Atbildēt
8
5

31. augusts, 2019, 15:14

Vidis

Tā pils ir pietiekami liela lai tur iebūvētu pirti un masāžas salonu ārzemniekiem.

Atbildēt
5
5

31. augusts, 2019, 15:12

Asja

Lasītāju skaits būtu daudz lielāks, ja drīkstētu lasīt arī internetā. Pagaidām to var darīt tikai bibliotēkās, līdz ar to faktiski aizliegts lasīt. Arī periodiku, kas nezinu kādu iemeslu dēļ joprojām liegta pieeja 1948. gadam, kaut arī likumi paredz ka drīkstu lasīt mājās no 2019. g. 1. janvāra. Laikam jau ar sevis slavināšanu un izrādīšanos aizņemtais kolektīvs nepaspēj pildīt darbu. Faktiski to pili uzcēla autoru tiesību sargāšanai, kaut gan nesaprotu kā es Garlība Merķeļa tiesības pārkāptu , ja viņa Latviešus lasītu mājās.

Atbildēt
11
4

31. augusts, 2019, 15:44

Vilis>Margarēta

Es tavā vietā tikai priecātos ka latviijci -CCCP bēgļi izmirst un emigrē: Tas atvieglos pārmaiņu procesus un mazinās pretrunas valstī.

31. augusts, 2019, 15:30

Margarēta

ņemot vērā, ka savā ziņā tas monstrs Daugavmalā ir nagla latviešu zārkā, jo krīzes laikā, kad samazināja algas, daudzus atlaida, uzņēmumi juka un bruka un cilvēki devās prom, lai varētu samaksāt kredītus un pabarot bērnus, tur tika gāztas fantastiskas summas, tas notika uz krīzes nobadinātās tautas rēķina. Tagad vismaz vajadzētu atdot morālo parādu un ļaut šiem aizbraukušajiem un viņu bērniem lasīt latviski šīs bibliotēkas mājaslapā bez ierobežojumiem visu krājumu, kam vajadzēja būt digitalizētam un visiem pieejamam. To, kas lasa latviski, skaits ar katru gadu sarūk. Mēs izmirstam un emigrējam.

31. augusts, 2019, 13:22

Margarēta

Vispār jau diez kas nav. 143 000 lietotāju, bet ēkas celtniecība maksāja 160 miljonus latu. Un galīgais rēķins jau nav samaksāts, aizvien tiek maksāts no valsts līdzekļiem juristiem, kas pārstāv valsti tiesvedībā pret būvniekiem, kuriem ir visai labas izredzes piedzīt vēl naudu par celtniecību neprofesionāli sastādīto līgumu dēļ. Tāpēc jau arī netīrīs vairs. Ļaus lai nosūbē pelēkmelna. Nav naudas uzturēt. Nav naudas arī normālām algām darbiniekiem (augšām jau ir ok), nav naudas apkārtnes iekārtošanai atbilstoši sākotnējam projektam. Nav naudas arī fondu papildināšanai, kā rezultātā mūsdienīgu pētījumu un literatūras LNB nav.

Atbildēt
10
7

2. septembris, 2019, 2:04

pajautāšu

Cik lielai vajadzētu būt bibliotekāra algai?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!