Lasītājs! Te tanīs nākamās lapiņās uziesi stāstu, kas, ja Tava sirds ir mīksta, Tevim izspiedīs dažu asariņu, – grāmatu Grāfa lielmāte Genoveva piesakot, raksta tās tulks Ansis Leitāns. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad iecerēts, ka grāmata latviešu valodā spēs atstāt tādu emocionālu iespaidu uz lasītāju. Un gaidas attaisnojās.
Augusta beigās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē atklāta pastāvīgā izstāde Grāmata Latvijā. Ekspozīcijas vitrīnās atrodamas grāmatas, kas spēcīgi ietekmējušas Latvijas sabiedrību, un starp vairāk nekā simt darbiem, kuru vidū ir gan X gs. manuskripti, gan Ernsta Glika Bībeles tulkojums un Latviešu konversācijas vārdnīca, atrodama arī pirmā populārā daiļliteratūras grāmata Grāfa lielmāte Genoveva. Tā iznāca 1845. gadā, kad visbiežāk iespieda reliģiskus tekstus un praktiskus padomus, aizkustināja lasītājus, sasniedza līdz tam nepieredzētu auditoriju latviešu vidū un, mūsdienu terminos runājot, droši saucama par pirmo bestselleru Latvijā.
Vakarēšana ar Genovevu
Vakaros, īpaši rudenī un ziemā, ļaudis lauku sētās mēdza sanākt saimes istabā uz vakarēšanu – svarīgākie darbi jau apdarīti pa dienu, un vakarpuse izbrīvēta, lai varētu pavadīt laiku ar draugiem, radiem un kaimiņiem. Reizēm cilvēki pulcējās, lai kompānijā nodarbotos ar rokdarbiem – adītu, austu vai pītu virves –, reizēm vienkārši, lai atpūstos. Taču bieži neatņemama tikšanās daļa bija mīklu minēšana, dziesmas un apmainīšanās ar dažādiem gan izdomātiem, gan reāliem stāstiem. XIX gs. vidū šajā tradīcijā vietu atrada arī sentimentāla grāmata par nepatiesi apvainotu sievieti Genovevu. Tolaik grāmatu lasīšana izklaides nolūkā nebija ierasta. Uzskata, ka 1800. gadā lasīt prata apmēram puse cilvēku, tomēr, kā stāsta LNB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, tolaik ne tikai reliģiskās pamatzināšanas, bet arī lasītprasmi pārbaudījuši mācītāji. Dzirdēti stāsti par bērniem, kuri kopā ar vecākiem iegaumē lasāmo no galvas, lai vieglāk tiktu galā ar uzdevumu. Turklāt ir atšķirība, vai cilvēki prot ar grūtībām nolasīt teksta fragmentu vai arī visu atlikušo dzīvi aktīvi lasa. Lai gan šādas statistikas nav, Limane lēš, ka to, kurus no sirds interesētu grāmatas, bijis ievērojami mazāk. Īpaši jau tāpēc, ka līdz pat grāmatai Grāfa lielmāte Genoveva vēl nebija iznācis stāsts tipogrāfiskā iespiedumā, kas spētu tik ļoti aizraut un aizkustināt, lai cilvēkiem masveidā liktu lasāmvielu iegādāties un attīstītos lasīšanas kultūra.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!