Ceru lauzt priekšstatu par Vācijas vīnu garšu un kvalitāti, saka Golden Wines Festival 2019 rīkotāja SIA MozelWeins īpašniece Inese Veisa un piebilst, ka patiesībā jau šis priekšstats (ko ne viens vien pašpasludināts gudrelis mēdz izpaust, vīzdegunīgi teikdams: "Vācijas vīnus nedzeru") Latvijā un Baltijā tajos deviņos gados, kopš viņa izplata un tirgo vīnus, ir diezgan jūtami mainījies. MozelWeins sadarbībā ar desmit Vācijas, divām Luksemburgas vīna darītavām un vīna darītavu kooperatīviem rīkotais Golden Wines Festival 2019 notiks 12. un 13. jūlijā Rīgas Kongresu namā, tajā apmeklētāji varēs degustēt vairāk nekā 200 veidu dažādu valstu vīnus. Festivāla īpašais viesis būs astotā vecākā vīna darītava pasaulē Weingut Karthäuserhof, un arī citu Vācijas vīna reģionu un Luksemburgas Mozeles ielejas vīni tiks plaši prezentēti. Vīna festivālā varēs iepazīties un nobaudīt vīnus no visas pasaules, piedalīsies arī citi Latvijā pazīstami alkoholisko dzērienu izplatītāji: Amber Distribution Latvia, HOP wines, Dienvidi plus. Festivāla vīnus prezentēs un ar vīniem iepazīstinās Vīna asociācijas prezidents un viens no vislabākajiem Baltijas vīnziņiem Jānis Kaļķis un vīnzine Agnese Gintere, kas ir viena no vislabākajām vīnzinēm sievietēm. Vīnziņi pasākumā izspēlēs jautājumu spēli Vīndaris pret vīnzini un vēl citas aktivitātes ap un par vīniem. Par uzkodām gādās vieni no vislabākajiem restorāniem Rīgā – Riviera, Faces un Italissimo –, īpašais viesis dziedātājs Jānis Stībelis, un arī instrumentālās mūzikas duets Los Pulidos radīs patīkamu atmosfēru, pasākumu vadīs Edmunds Kaševskis.
Sakāt, ka gribat lauzt Latvijas cilvēku priekšstatu par Vācijas vīniem. Vai tas nozīmē, ka latvieši vācu vīnus joprojām nepazīst?
Ne viens vien, kam esmu devusi degustēt vācu vīnus, saka: "Nebiju domājis, ka vācu vīni ir tik garšīgi!" Gandrīz katru nedēļu to dzirdu. Ja uz kādiem priecīgiem vai skumjiem pasākumiem aiznesu savus vīnus, reklāma iet no mutes mutē, man saka: "Kad nogaršoja to tavu vīnu, neko citu vairs nedzēra..." Ir bijis arī tā, piemēram, Uzņēmēju dienā Valmierā, ka vīrs ar sievu pienāk, viņiem piedāvā nodegustēt Vācijas vīnus, vīrs lepni atsaka: "Nē, es nedzeru vācu vīnus", bet sieva nogaršo un sauc: "Ārprāts, cik garšīgi! Nogaršo!" Beigās tā ģimene aiziet, iegādājusies sešas pudeles tieši tā vīna.
Mūsu vēsturē ir daudz kopīga ar vāciešiem, virtuvi ieskaitot. Kad es pārcēlos dzīvot uz Vāciju, man pat nebija jāpierod pie viņu ēdieniem – gandrīz viss tas pats. Arī Vācijas klimats ir līdzīgs mūsējam. Viņu ēdieni brīnišķīgi sader ar viņu vīniem.
Vai tad paši vācieši alu nedzer vairāk kā vīnu?
Protams, alus Vācijā ieņem pirmo vietu. Tikai septembrī vīna patēriņš Vācijā pārsniedz alus patēriņu. Augusta beigās, septembra sākumā visur Vācijas vīnu reģionos ir vīna svētki.
Ar lielajiem alussvētkiem Oktoberfest tie var mēroties?
Oktoberfest ir kā Latvijā Positivus – būdams tajos, tu jau piesaki biļeti uz nākamgada festivālu, citādi nedabūsi. Mozelē arī vīna festivāli un vīna svētki ir pietiekami grandiozi. Tur viesnīcu augusta beigās vai septembra sākumā, ja jau laikus nav pasūtīts, nevar dabūt, vai arī jāmaksā par vienu nakti ļoti augsta cena.
Runājot par vācu vīnu, pirmais nāk prātā rīslings, par kuru ir teikts: "cēls kā gotiskās katedrāles un stingrs kā protestantu ētika" un kurš vīnzinei Valentīnai Grandānei garšojot labāk nekā Chardonnay.
Uzskatu, ka rīslinga šķirnes vīnoga ir Vācijas ogu karaliene un Vācijas galvenā "vīna pērle". Man ir vairāk nekā 70 šķirņu rīslingi, un katrs rīslings ir atšķirīgs un īpašs. Pat no vienas vīna darītavas ir ļoti atšķirīgi Riesling šķirnes vīni, kuriem ir dažādi aromāti, garšas – no sausa līdz saldiem deserta vīniem.
Mozeles ieleja ir rīslinga dārzu epicentrs. Rīslingus iedala pēc vīnogu gatavības ražas novākšanas brīdī, sākot no galda vīniem, kvalitātes vīniem, Kabinett – viegls, darināts no vīnogām, kas novāktas visagrāk rudenī. Nākamais līmenis – Spätlese (vēlā raža) – piesātinātāki vīni, tie top no vīnogām, kas tiek novāktas apmēram divas nedēļas vēlāk par Kabinett. Auslese (izlases vīns) – raža novākta oktobra beigās–novembra sākumā, vīns ar ļoti bagātīgu struktūru un daudz augstāku salduma līmeni.
Beerenauslese vīni top, ražu ievācot ar rokām, katru ogu no ķekara atdala atsevišķi, tad seko Trokenbeerenauslese, un pats augstākais kvalitātes līmenis ir Eisvein jeb ledus vīns – šīs vīnogas ir kā rozīnes, tās novāc, kad naktīs ir salnas ne mazāk kā mīnus septiņi grādi. Kad liekais ūdens ir izsalis, vīnogas novāc un iegūst koncentrētu sulu. Ledus vīns neizdodas katru gadu. Vispār reti kura vīna darītava mūsdienās vairs nodarbojas ar ledus vīna darīšanu, jo tie pārsvarā nes zaudējumus.
Kā jūs kļuvāt par vīna izplatītāju?
Pārcēlos uz Vāciju un sāku apgūt vācu valodu Trīres Universitātē, bet tā pat nebija vācu valodas apguve, vairāk integrācija ārzemniekiem. Tad arī sapratu, ka bez perfektas vācu valodas iegūt normālu darbu ar Latvijas maģistra grādu ekonomikā Vācijā nav iespējams. Tātad bija jāmeklē kāda alternatīva, jo mājās sēdēšana nav manā garā. Visu laiku domājām, ar ko es varētu nodarboties. Ciemojoties Rīgā, vīrs vēlējās nopirkt vācu vīnu, bet, kad iegādājāmies vīna veikalā vācu vīnu par astoņiem latiem, tas vienkārši bija nebaudāms. Tad arī radās ideja ievest Latvijā kvalitatīvus vācu vīnus. Redzot, ka tas Latvijā ir diezgan neapgūts lauks, ķērāmies klāt. Atceros, pirmās ievedām litrīgās vīna pudeles.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
P
:)))
NAŠI