Dabasgāzi Latvijā vairāk izmanto centralizētajā apkurē, bet koksni - malku, šķeldu, granulas - vairāk lieto privātmāju apkurē, liecina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSA) padomes locekļa Edgara Vīganta teiktais. Latvijas gāzes (LG) noteiktie dabasgāzes iepirkuma tarifi centralizētās apkures nodrošinātājiem atšķiras atkarībā no iepirktā apjoma. Lielākiem patērētājiem, kā Rīgas siltums, tarifs ir mazāks, mazākiem siltumapgādes uzņēmumiem - lielāks. Mazāki apkures nodrošinātāji par dabasgāzi šoruden maksās par aptuveni trešdaļu vairāk, bet, piemēram, Rīgas siltumam par resursu šoruden jāmaksā par 46% vairāk nekā pērn šajā gadalaikā. Rīdzinieku rēķins par siltumu, sākoties apkures sezonai, tādā pašā apmērā nepieaugs. Tomēr ar 30% pieaugumu, ja laika apstākļi šoruden būs līdzīgi kā pērn, rīdziniekiem ir jārēķinās. Pēc E. Vīganta domām, ar šādu apkures sadārdzinājumu būtu jārēķinās un savos budžetos tēriņi jāsaplāno arī citviet dzīvojošajiem, kuru mitekļus silda centralizēti, izmantojot dabasgāzi. Mazāk, bet arī sadārdzināsies dabasgāze mājsaimniecībām ar savu apkures katlu.
Par siltumu, ko gūst no dabasgāzes, mājsaimniecībām šoruden būs jāmaksā aptuveni tikpat, cik 2008. gada rudenī. Pērnajā apkures sezonā izdevumi par siltumu bija mazāki, jo dabasgāze pasaules krīzes ietekmē Krievijā 2009. gadā tika iepirkta par salīdzinoši zemu cenu, uzglabājot resursu Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Šie krājumi ir izsmelti, dabasgāzes iepirkuma cena Krievijā, pasaules ekonomikai atgūstoties, kopš iepriekšējās apkures sezonas krietni pieaugusi. Par sliktu cenai runā arī valūtas kursu svārstības. Pieaugot dabasgāzes cenai, kāpj arī koksnes kurināmā cena. «Tas ir tāpat, ja ceļas benzīna cena, kāpj arī dīzeļdegvielas,» noteica E. Vīgants, tomēr norādīja, ka koksnes kurināmā cenas ļoti atšķiras, piemēram, reģionu līmenī. Ludzā, kur centralizētajā apkurē izmanto koksnes kurināmo, tarifs, tieši pretēji, samazināsies par 5- 9%, noteica asociācijas padomes loceklis.