Par dalībniekiem no novadiem ir skaidrība, taču Rīgas dalībnieku skaits, ko nāksies ēdināt pēdējās svētku dienās, vēl nav precīzi zināms, Dienai stāsta SIA Baltic Restaurants direktors Aigars Kaugars. Šis uzņēmums Latvijas Universitātes galvenajā ēkā, Ekonomikas un vadības fakultātē un Rīgas domē ēdina dalībniekus - rīdziniekus. A. Kaugars baidās, ka, strauji mainoties ēdināmo cilvēku skaitam, var rasties problēmas ar izejvielu iepirkšanu. «Igauņiem svētkos ir vienkāršāk - lai nav jāiet uz kafejnīcu, bet ēdiens ir svaigs, viņi savāra lielajos armijas katlos zupu un izdala, cik katrs vēlas,» zina stāstīt A. Kaugars. Dienas uzklausītie ēdinātāju pārstāvji atzinīgi vērtē to, ka visiem izstrādātas vienotas ēdienkartes un tehnoloģiskās kartes, jo tad dalībniekiem tiek nodrošināts vienāds ēdiens par to pašu cenu, tomēr centralizētās prasības sagādā arī galvassāpes: «Ja ātrā tempā jāizsniedz gulašs daudziem simtiem cilvēku, tad kādam var gadīties vairāk mērces, citam vairāk gaļas un pēdējam var palikt tikai mērce. 7. jūlijā ēdienkartē ir sīpolu sitenis, bet tas ir darbietilpīgs ēdiens. Būs grūti, ja Latvijas Universitātē vajadzēs pabarot ap 2000 cilvēku, kā esam brīdināti. Sīpolus var paspēt sagriezt, jo tas ir mehanizēts darbs, bet sitenim gaļa jāklapē ar rokām, iepriekšējā vakarā to nevar darīt, jo gaļai jābūt svaigai,» skaidro A. Kaugars. Uzņēmums mēģinās vienoties ar Pārtikas un veterināro dienestu un šai dienā izmantot citu ēdienkarti. Centralizētās prasības sākumā grūti izpildāmas likušās arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) valdes loceklei Silvijai Miničai. Arī viņa apsveic pašu principu, ka ir vienota ēdienkarte, taču uzskata, ka to sastādījis teorētiķis. «Es zvanīju uz PVD Rīgas pārvaldi un vaicāju, ko lai dara, ja pusotras stundas laikā jāpaēdina 1100 cilvēku. Gulašs un strogonovs šādā situācijā nav piemērots, un mēs atradām citu risinājumu, jo ir atļauts veikt izmaiņas,» stāsta S. Miniča. «Atzīšos - skatījos skeptiski uz brokastu piedāvājumu, bet cilvēkiem garšoja gan prosas biezputra, gan miežu putraimi ar žāvējumiem un ceptiem sīpoliem, un viņi prasīja papildporcijas,» viņa priecājas.
Vēl viens iemesls ēdinātāju izbrīnam ir tehnoloģiskajās kartēs iekļautā garšviela Vegeta, kuras sastāvā ir garšas pastiprinātāji. «Mēs esam atteikušies no šādas garšvielas lietošanas. Īpaši vasarā ir svaigas dilles, pētersīļi, sīpoli,» stāsta Baltic Restaurants servisa vadītājs Aigars Bāliņš. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa gan mierina, ka garšvielas var mainīt: «Tas nebūs mūsu pārmetumu iemesls, un lielākā daļa ēdinātāju noteikti Vegetu nelietos. Ja kādu ēdienu nevar sagatavot, to iespējams nomainīt, bet mēs skatāmies, lai nebūtu augsta riska ēdienu.» PVD pārstāvji katru dienu ierodas pārbaudīt visas ēdināšanas vietas.
Jau pirms svētkiem sagatavotās centralizētās ēdienkartes un tehnoloģiskās kartes tika izsūtītas pieciem skolu ēdināšanas uzņēmumiem un saņemti to komentāri un ieteikumi, stāsta Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva. Jūnija sākumā notika prezentācija, kurā piedalījās visu svētkos iesaistīto ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji. S. Miniča norāda, ka IIĒA nebija iespējas īpaši ietekmēt ēdienkartes, vienīgi pēc asociācijas ieteikuma tika mazliet palielinātas porcijas. «Ir viela pārdomām nākamajiem svētkiem,» viņa uzsver.