Lai balsošana internetā tiktu ieviesta, nepieciešams veikt papildinājumus attiecīgajos vēlēšanu likumos, Dienu informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Otrām kārtām būtu svarīgi izvēlēties, kurš no tehnoloģiskajiem risinājumiem būtu piemērotākais Latvijas apstākļiem. Viens no variantiem ir speciālu identifikācijas karšu ieviešana, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, taču balsošanai internetā var identificēties arī caur interneta bankām. «Pasaulē tehnoloģiski ir dažādas iespējas. Tā koncepcija mēģina atbildēt uz šo jautājumu, kurš būtu tas piemērotākais variants,» skaidroja K. Bērziņa.
Tāpat CVK pārstāve norādīja, ka būtiska ir arī vēlētāju uzticēšanās šādam balsošanas veidam, tādēļ šā gada oktobrī tika veikts pētījums, kurā viens no jautājumiem bijis par cilvēku attieksmi pret balsošanu internetā. Tikai 11,2 procenti atbildējuši, ka pilnībā to atbalsta, 25,1% drīzāk atbalsta, bet kopumā 52% norādījuši, ka šādu iespēju drīzāk neatbalsta vai pilnīgi neatbalsta. «Šobrīd ir tā, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju par šādu iespēju izsakās diezgan kritiski,» komentēja K. Bērziņa.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) sacīja, ka balsošana internetā, iespējams, varētu atstāt negatīvu iespaidu uz cilvēku uzticēšanos vēlēšanu sistēmai kopumā. «Es idejiski esmu e-vēlēšanu sistēmas atbalstītāja, bet diemžēl esmu redzējusi, kādu efektu tas atstāj citās valstīs. Piemēram, ASV liela kustība e-vēlēšanu virzienā notika pēc 2000. gada, kad tur parādījās ļoti daudz spekulāciju publiskajā telpā par to, ka rezultātus var manipulēt,» kritiska ir L. Čigāne. Vispirms būtu jāvienojas par vēlētāju reģistra ieviešanu - tas atrisinātu problēmas, kas saistītas ar pašu nepieciešamību ieviest elektronisko vēlēšanu sistēmu, viņa uzsver. «Daudzi cilvēki tieši Saeimas vēlēšanu dienā neatrodas valstī vai arī neatrodas tajās valstīs un tajās pilsētās, kur ir pieejamas vēstniecības. Ja mums būtu pilsoņu reģistrs, būtu iespējama iepriekšēja nobalsošana.»
Igaunijā elektroniskās balsošanas sistēma pirmo reizi tika izmantota 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, bet 2007. gadā internetā varēja vēlēt parlamentu. Šo iespēju toreiz izmantoja 30 275 Igaunijas iedzīvotāji no 940 000 reģistrētajiem balsotājiem. Šā gada martā Igaunijas parlamenta vēlēšanās e-veidā nobalsoja jau 140 846 iedzīvotāji jeb 24,3% no vēlētāju kopskaita.