Bērni un mazturīgie
Arī Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka nākamajā gadā vislielākos finansiālos ieguvumus baudīs tieši ģimenes ar bērniem, un tas ir pozitīvi vērtējams, jo nav noliedzams, ka tā ir viena no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Ģimeņu ar bērniem ienākumus vairos atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana līdz 116 latiem no pašreizējiem 80 latiem. Ar drošāku skatu nākotnē varēs raudzīties arī tie vecāki, kuriem ir bērni līdz pusotra gada vecumam. Lielākie ieguvēji būs tieši sociāli apdrošinātie vecāki. Proti, bērnu kopšanas pabalsts pieaugs no pašreizējiem 100 līdz 120 latiem, un to maksās visiem vecākiem līdz bērna pusotra gada vecumam neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai ne. Līdztekus šim pabalstam sociāli apdrošinātie vecāki vēl varēs saņemt arī vecāku pabalstu, kas ir noteikts procents no bruto algas.
Price Waterhouse Cooper nodokļu eksperte Vita Sakne norāda: «Ir apsveicams fakts, ka likumdevēji atļāvuši vecākiem turpināt saņemt bērna kopšanas pabalstu, arī atgriežoties darbā, pirms bērns ir sasniedzis viena gada vecumu. Proti, vecāks, kurš nestrādā un audzina bērnu mājās, saņem pabalstu, tomēr nevar uzturēt darba tirgū nepieciešamo kvalifikāciju. Taču tagad vecākiem būs iespēja saņemt gan algu, gan arī bērna kopšanas pabalstu vienlaicīgi, tādā veidā vecākiem arī bērna kopšanas laikā būs iespējams iesaistīties darba tirgū un uzturēt nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.»
Otra iedzīvotāju kategorija, kam nozīmīgi pieaugs ienākumi, ir minimālās algas saņēmēji, jo minimālā alga bruto pieaug par 25 latiem, bet neto - par aptuveni 17, norāda V. Sakne.
Trūkst progresivitātes
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) gaidāmās nodokļu un pabalstu izmaiņas vērtē kā «nopietnus uzlabojumus, lai gan solis nav tik plats, kā gribētos». Deputāte norāda, ka lielākā daļa sabiedrības tomēr gaidīja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšanu, tāpat sociālā nodokļa mazināšana varēja būt iespaidīgāka. «Vistaisnīgāk būtu, ja Latvijā darbotos progresīvais ienākuma nodoklis. Taču saprotu, ka to grūti ieviest, jo mums ir pārāk neliels turīgo cilvēku slānis, kuriem varētu piemērot paaugstinātu nodokļu likmi. Līdz ar to nebūtu pietiekami nodokļu ieņēmumi,» skaidro A. Barča.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve Līvija Marcinkeviča atzīst, ka valdības veiktās nodokļu izmaiņas ir zināms solis nevienlīdzības mazināšanai, taču pārāk neliels un absolūti nepietiekams. «Mēs cerējām, ka pasākumi cilvēku dzīves uzlabošanai būs nopietnāki, izrāvienam tie noteikti ir par mazu. Piemēram, sociālā nodokļa samazināšana tikai par pusprocentu ir vien simboliska. Tā kā krīzes laikā šis nodoklis pieauga no 9% uz 11% tieši darba ņēmējiem, tad būtu godīgi tagad to atdot pilnā apmērā. Taču uzņēmēju spiediena rezultātā nodokļa samazinājums tika sadalīts starp darba devējiem un darba ņēmējiem, turklāt nepilnā apmērā.»
L. Marcinkeviča arī uzsver, ka valdība nedrīkstēja atkāpties no solītā IIN samazināšanas. «Jā, ir nozīmīgi pieauguši atvieglojumi par apgādājamiem, taču neapliekamais minimums audzis tikai par 8 latiem un būs vien 53 lati. Jāatgādina, ka pirms krīzes tie bija 90 latu,» aicina atcerēties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve.
Viņa arī pauž pārliecību, ka nevienlīdzības mazināšanai vislielāko efektu dotu progresivitāte - gan attiecībā uz neapliekamo minimumu, proti, tas būtu lielāks nelielo algu saņēmējiem, gan attiecībā uz IIN.
Nepalīdz bezdarbniekiem
Šim viedoklim piekrīt Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa. «No Finanšu ministrijas izskanējuši vairāki scenāriji nodokļu sloga un sociālās nevienlīdzības mazināšanai, no kuriem īpaši gribētos pieminēt neapliekamā minimuma diferencēšanu, kas diemžēl palicis neīstenots. Tas zemās algas celtu uz augšu lielākā mērā nekā pašreizējās līdzenās nodokļu izmaiņas, kas vienādu efektu dod gan lielo, gan mazo algu saņēmējiem. Piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana un atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana absolūtos skaitļos ir vienāda visiem strādājošiem,» uzskata A. Kauliņa.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore norāda, ka sarežģītāka nodokļa administrēšana un uzkrāto pārmaksāto nodokļu atmaksāšana gada beigās, kas neatraujami saistīta ar neapliekamā minimuma diferencēšanu, nav šķērslis, bet drīzāk ieguvums no mājsaimniecību budžeta perspektīvas. Ja ne citādi, tad vismaz mājsaimniecības veidos uzkrājumus. Tajā pašā laikā nodokļu eksperte uzsver, ka turpmākās iespējas mazināt sociālo nevienlīdzību ar darbaspēka nodokļu sloga palīdzību ir ierobežotas, jo pārāk atšķirīgi nodokļu režīmi mazām un lielām algām var radīt papildu kārdinājumu slēpt zināmu ienākumu daļu, kā arī sūtīt aplamu ziņu sabiedrībai, ka mazas algas ir vēlamas. Tāpēc sociālās nevienlīdzības mazināšanu A. Kauliņa iesaka turpināt, nodokļu slogu pārliekot no ienākumiem uz patēriņu, konkrēti, nekustamo īpašumu.
Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens īpaši atzinīgi vērtē neapliekamā minimuma paaugstināšanu, jo procentuāli vislielākie ieguvēji tomēr būs tieši cilvēki ar zemiem ienākumiem. Ekonomists gan norāda, ka plānotās nodokļu izmaiņas mazinās nevienlīdzību strādājošo starpā, taču tās vispār neietekmēs pašu nabadzīgāko sabiedrības grupu - cilvēkus, kuriem nav ienākumu no algota darba vai kapitāla. Tāpēc turpmākajiem valdības darba virzieniem jābūt vērstiem uz nestrādājošo dzīves apstākļu uzlabošanu. Tas gan ir pretrunā ar Labklājības ministrijas mērķi panākt, lai visi darbaspējīgie iedzīvotāji atrastos darba tirgū un gūtu ienākumus no algota darba.