Kā Diena jau rakstījusi, jaunā norma stājās spēkā no šī gada 1.janvāra, patentu maksājumi dažādu profesiju pārstāvjiem atšķiras. Šuvējiem, nagu kopšanas speciālistiem un auklēm tas, piemēram, ir 30 latu mēnesī (Rīgas pašvaldībā - 50), savukārt frizieriem - 40. Nomaksātais patenta maksājums nozīmē, ka nekādi citi nodokļi vairs nav jāmaksā.
Vieglāk tikt galā
D.Kalniņš jūtas atvieglots, ka patents viņu atbrīvo no nepieciešamības rakstīt pārskatus un veikt nodokļu maksājumus četras reizes gadā kā līdz šim. «Tā atskaišu rakstīšana ir briesmīga - tikko tu apgūsti, kā to pareizi darīt, kaut kas atkal mainās.» Patentu izsniedzot, tiek noteikts, ka apgrozījums gadā nedrīkst pārsniegt 10 tūkstošus latu. «Līdz tam man dikti tālu, te vairāk ir institūts, muzejs un meiteņu izklaidētava,» šķelmīgi izsakās D.Kalniņš.
Viņš nolēmis atsākt aktīvi darboties rotu kalšanas un izglītības programmu veidošanas jomā, kopš Satversmes tiesa atcēla ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem. Kamēr šie ierobežojumi bija spēkā, meistars darbību bija apturējis. «Varbūt prātīgāk būtu bijis ņemt patentu no maija, bet, ja nu kāds atnāk ar lielo naudas maisu, tad es viņu uzreiz drīkstēšu ņemt pretī, nebūs jāsatraucas un jākārto dokumenti,» spriež D.Kalniņš.
Kopumā pagaidām reģistrējušies tikai divi patenta maksātāji. Otrs ir rēzeknietis Andris Meijers, kurš jau 20 gadus izgatavo galda spēles no kartona. «Šobrīd ir grūti spriest, vai man tas būs izdevīgi, tāpēc pagaidām pieteicos tikai trim mēnešiem,» stāsta meistars, kas, samaksājot 90 latus, reģistrējās kā rotaļlietu izgatavotājs. «Nolēmu pamēģināt, jo tas ir vienkāršāk, nekā katru mēnesi atskaitīties par ienākumiem, un turklāt man nav jāpiesaista grāmatvedis,» atzīst A.Meijers.
Veicot patentmaksu, tiek samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas iemaksas obligātajā valsts sociālajā apdrošināšanā. Tā valsts nodrošina visas sociālās garantijas, izņemot gadījumus, kad uzņēmējam iestājas bezdarbs vai notiek nelaimes gadījums darbavietā.
Nelegālo esot daudz
Patenta maksājums būtu izdevīgs daudziem, uzskata VID, taču atzīst, ka daudzi par šo iespēju varētu nebūt informēti. Vēl arī viss, kā tas strādās, nav skaidrs arī pašam dienestam. «Tiklīdz būsim saņēmuši visu nepieciešamo informāciju, aktīvi informēsim sabiedrību, rīkojot bezmaksas seminārus un izveidojot mājaslapā atsevišķu sadaļu,» skaidro VID pārstāve Ieva Dzilna. Par nezināšanu pārliecinās arī Diena, apzvanot vairākas manikīres, kas savus pakalpojumus piedāvā interneta vietnēs. Pirmā reakcija ir kritiska.
«Strādājot par manikīri, es nenopelnu tik daudz, lai maksātu 60 [maksa Rīga - red.] latu mēnesī. Domāju, ka tā nav adekvāta summa šiem laikiem,» norāda Aija. Tā kā Aijai tas neesot vienīgais ienākumu avots, viņai ir izdevīgāk paturēt pašnodarbinātās personas statusu un maksāt nodokļus par faktiski saņemtiem ienākumiem.
«Esmu tikai nesen pabeigusi manikīres kursus un līdz šim nebiju aizdomājusies, ka man būtu jāreģistrējas VID,» atklāj Zaiga, kura strādā par manikīri lielākoties sava prieka pēc. «Tā kā klientu nav pārāk daudz, neredzu akūtu nepieciešamību to šobrīd darīt.» Savukārt Dienas jautāta, vai Zaigu nebiedē, ka VID varētu viņu sodīt, manikīre atbildēja, ka pagaidām viņu satrauc tikai tas, kā nomaksāt dzīvokļa parādu.
Kolonna Beauty valdes priekšsēdētāja Maija Gauja Dienai stāsta, ka šobrīd skaistumkopšanas jomā ir ļoti daudz nelegāli nodarbināto, piemēram, frizieru. «Pēc pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanas ļoti liels skaits frizieru sāka savus pakalpojumus piedāvāt privāti.» Lai sistēma darbotos, viņasprāt, ir jautājums, kā valsts struktūras plāno to visu kontrolēt.
VID pārstāve Dienai atzīst, ka atsevišķi kontroles mehānismi, kā cīnīties pret nereģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, netiek plānoti, un piebilst, ka kontrole notiks ierastajā kārtībā. «Šo nozaru saimnieciskās darbības veicēji ietilpst riska grupā, kurai jau šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, veicot auditus un tematiskās pārbaudes.»