Kritums par piektdaļu
Pērn no pieciem uz 21% paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc industrija zaudējusi 16 -20% ieņēmumu, uzskata SIA Forum Cinemas (FC) direktors Atis Amoliņš. Gan kā lielākā kinoteātra Parex plaza operators, gan filmu izplatītājs FC joprojām ir līderpozīcijās. «Kino ir apjoma bizness, biļešu cenai jāatbilst pircēja maksātspējai. Mēs 2009.gada sākumā mēģinājām cenu necelt, bet sapratām, ka būsim spiesti uzlikt daļu nodokļa maksājuma biļešu pircēju pleciem,» norāda A.Amoliņš.
Cerību, ka šis gads būs labāks, pauž arī filmu izplatīšanas firmas ACME Film mārketinga vadītājs Oskars Killo: «Galvenais iemesls, kāpēc uz mūsu filmām apmeklētāju skaits krities aptuveni par 20%, ir tas, ka bija salīdzinoši maz lielo produktu un daudzas samērā riskantākas, šaurākam lokam adresētas filmas. Šogad ir iepirktas vairākas filmas plašākai auditorijai, tāpēc situācijai vajadzētu uzlaboties.»
Bēdīgie lauki
Izplatītāji atzīst, ka ap 90% skatītāju filmas noskatās Rīgā, savukārt ārpus tās situācija ir pesimistiska. «Vēl kaut cik normāla situācija ir Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī un Valmierā, bet mazajās pilsētās ir pavisam skarbi,» vērtē O.Killo. Ja valsts reģionālās attīstības politikas ietvaros būtu attīstīta arī kultūras infrastruktūra, šai proporcijai būtu jābūt 60% Rīgā un 40% laukos, uzskata A.Amoliņš. Taču ārpus Rīgas kino rādīšana nav bizness, un ar to pat atpelnīt darbinieku algas nav iespējams.
«Šis ir tikai hobijs. Ja nebūtu cita biznesa, nevarētu noturēties. Ārpus Rīgas nav iespējams nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus, nav neviena digitālā ekrāna, un filmu kopiju izgatavošana ir dārgs prieks. Nepietiekamais kopiju skaits noved pie tā, ka laukos daudzas filmas nonāk tikai tad, kad tās jau ilgāku laiku rādītas Rīgā,» uzskata Valmieras kinoteātra Gaisma īpašnieks, SIA FDT valdes priekšsēdētājs Felikss Pavlovskis.
Tomēr ir uzņēmumi, kas ar optimismu raugās tieši uz attīstību reģionos. Firmas New Line Cinemas pērn atklātais sešu zāļu kinoteātris Daugavpilī izkonkurējis kinoteātri Renesanse, kas ir slēgts. Tagad šis uzņēmums lolo ieceri jaunus kinoteātrus atvērt arī Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Liepājā.
Cer uz panākumiem
New Line Cinemas drīzumā plāno atklāt astoņu zāļu kinoteātri iepirkšanās centrā Rīga Plaza. Taču uzņēmuma ģenerāldirektors Valters Veidemanis atzīst, ka tas nenotiks februārī, bet vēlāk: «Gatavošanās Rīga Plaza kinoteātra darbības sākšanai notiek īpaši rūpīgi, jo zinām, ka nedrīkstam kļūdīties nevienā elementā. Forum Cinemas ir uzstādījis ļoti augstu kvalitātes latiņu Rīgas kinoteātru tirgū, un mēs nedrīkstam no tā atpalikt ne milimetru, ja vēlamies šeit iekarot nozīmīgu tirgus daļu. Kompānijas tālākā attīstība būs atkarīga no pirmo kinoteātru darbības rezultātiem. Ja investori uzskatīs, ka to ieguldījumi ir sasnieguši vēlamo atdevi, attīstība turpināsies citās Latvijas pilsētās un, iespējams, arī Rīgā.» A.Amoliņš šīs ieceres autorus dēvē par «drosmīgiem puišiem», ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Tirdzniecības parkā Alfa esošā daudzzāļu kinoteātra Cinamon mārketinga vadītāja Ilona Cera vēl viena kinoteātra atvēršanu Rīgā neuztver kā papildu risku darbībai. Lai gan I.Cera apgalvo, ka kinoteātris sācis veiksmīgu darbību, jo kopējais apgrozījums pērn pārsniedzis miljonu latu, tā īpašniekiem SIA Multiplex Systems decembrī tika noteikts tiesiskās aizsardzības statuss uz diviem gadiem, jo tam bija grūtības norēķināties ar ēkas būvniekiem.