Par S. Āboltiņas ievēlēšanu nobalsoja 51 deputāts, bet 41 parlamentārietis atbalstīja Saskaņas centra izvirzīto kandidātu Andreju Klementjevu, par kuru balsoja SC un ZZS deputāti.
Otrajā darbadienā jaunās Saeimas deputātiem izdevās ievēlēt Saeimas prezidiju, kurā būs pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Par Saeimas priekšsēdes biedriem ievēlēti Inga Bite no Zatlera Reformu partijas, kuru atbalstīja 62 deputāti, un Saskaņas centra deputāts A. Klementjevs, kurš saņēma 72 balsis. Par Dzintara Rasnača ievēlēšanu (VL-TB/LNNK) Saeimas sekretāra amatā nobalsoja 55 deputāti, bet vislielākais atbalsts - 76 balsis - bija Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības.
S. Āboltiņas ievēlēšanu var dažādi vērtēt vairāku iemeslu dēļ - ne tikai tāpēc, ka viņa vadīja atlaisto Saeimu. Valdību veidojošo partiju vienošanās paredzēja, ka Saeimas priekšsēdētāja amatā koalīcija apņemas atbalstīt Zatlera Reformu partijas kandidātu, kas bija Valdis Zatlers. S. Āboltiņai kā premjera pārstāvētās partijas līderei bija pienākumus nodrošināt, lai tiktu īstenots šis koalīcijas vienošanās punkts. Taču V. Zatlers nesaņēma nepieciešamo vairākuma atbalstu, kas norāda uz premjera partijas nespēju nodrošināt koalīcijas stabilitāti būtiskos balsojumos. ZRP līdera partijas biedri gan to ir uztvēruši kā atriebību par Saeimas atlaišanu. To V. Zatlers ierosināja savas prezidentūras pēdējās dienās, un no šī viedokļa varbūt arī viņam nebūtu īsti korekti ieņemt šo otru augstāko amatu valstī.
Uz jautājumu, vai ir pareizi to ieņemt atlaistās Saeimas priekšsēdei, intervijā Latvijas Radio otrdienas rītā S. Āboltiņa atbildēja: «Atlaida politiku, kura tika realizēta 20 gadus, kad nemitīgi runāja vienu, bet darīja citu.» Pēc papildu jautājuma, vai tas, kas notika 11. Saeimas pirmajā dienā, arī neliecina, ka ir saglabājusies vecā politiskā kultūra, S. Āboltiņa atteica, ka sākums nav bijis patīkams, bet ir jāiet uz priekšu. Saeimas priekšsēde šajās dienās vairākkārt ir citējusi Jāni Čaksti, kurš ir aicinājis visus strādāt kopā, jo «mums visiem ir viens mērķis - Latvijas valsts». Taču arī uz jautājumu par Vienotības atbildību Saeimas priekšsēža vēlēšanu neveiksmīgajā sākumā S. Āboltiņa atbildēja, ka Vienotība esot mēģinājusi nodrošināt vairākumu V. Zatlera ievēlēšanai, bet dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Viens no iemesliem ir, ka atbalstu ZRP kandidāts nesaņēma arī no visiem Vienotības deputātiem. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uz to pašu jautājumu atbildēja: «Aizklātās vēlēšanās ar demokrātiskām metodēm balsojumu nokontrolēt nav iespējams.» Savukārt, kad Diena to pašu pavaicāja V. Zatleram, viņš teica, ka šo problēmu var atrisināt tikai atklātie balsojumi. Saeimas pirmajā dienā interneta vidē parādījās arī minējumi, ka Vienotība ir «apspēlējusi» ZRP, lai S. Āboltiņa varētu saglabāt posteni.
Taču tam viņu izvirzīja tieši Zatlera Reformu partija un tam var būt arī racionāli iemesli. Jau iepriekš Zatlera partijai svarīgāk par spīkera posteni bija saglabāt pēc iespējas lielāku ietekmi valdībā, lai īstenotu savu politiku tajā. ZRP līderis par būtiskāku testa balsojumu uzskata Saeimas priekšsēža biedra vēlēšanas, kurās ZRP kandidāte Inga Bite saņēma pārliecinošu atbalstu. Drīz pēc stāšanās amatā viņa jau vadīja Saeimas sēdi, jo S. Āboltiņa bija koalīcijas apspriedē. Juriste I. Bite (dzimusi 1981. gadā) ir vienīgā, kura Saeimas prezidijā strādās pirmo reizi. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija Augstākās tiesas senatora palīdze. J. Vucāns 10. Saeimas prezidijā nāca sava partijas - Latvijai un Ventspilij - biedra Gundara Daudzes vietā, kad viņš pārgāja darbā uz Rīgas pili par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju. Dz. Rasnačs un A. Klementjevs ir prezidija locekļi jau vairākus sasaukumus.