Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nākotnē šāda prakse varētu tikt ieviesta, jo augstākās izglītības reformu pasākumu plāns paredz obligātu par budžeta līdzekļiem studējušo absolventu aptaujāšanu. Augstskolas dažādu absolventu klubu ietvaros mēģina apkopot informāciju, tomēr ar to vien esot par maz. «Mums ir daži absolventu klubi. Ir arī noteikts, ka maksimāli ātri vajadzētu izveidot šos absolventu klubus katrā fakultātē. Ne tikai lai sanāktu kopā, bet arī lai paaugstinātu mūsu kvalitāti. Tā ir sadarbība ar industriju, rūpniecību un tautsaimniecību vispār. Bet tas ir daudz par maz, un es uzskatu, ka mums vēl daudz kas ir jādara,» Dienai stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.
Līdzīgu viedokli pauž T. Koķe - augstskolai tas palīdzētu sagatavot darba devēju prasībām atbilstošus speciālistus, pilnveidot izglītības kvalitāti, kā arī piesaistīt jaunus studentus. «Izglītība pati par sevi nav autonoma parādība. Izglītība ir līdzeklis, lai cilvēks varētu sevi dzīvē pilnvērtīgi realizēt. Patīk mums tas vai ne, bet galvenā joma, kur mēs sevi īstenojam, ir profesionālā darbība,» teic bijusī ministre.
Kampaņveidīga absolventa aptaujāšana ir notikusi Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Vidzemes Augstskolā (VA), Dienai stāsta augstskolu pārstāvji. Pērn RSU, ietverot 551 pēdējo desmit gadu absolventu, internetā veikusi aptauju, kurā centās noskaidrot viņu nodarbinātību, kā arī apmierinātību ar studijām. Absolventu asociācijas direktore Irīna Kukliča norāda, ka nākotnē aptauja varētu tikt veikta atkārtoti, taču pašlaik konkrētu plānu neesot.
Savukārt VA absolventu aptaujas regulāri veicot vairāk nekā desmit gadus. Savāktie dati gan neietverot informāciju par visiem VA beidzējiem, tomēr tiekot apzināts pēc iespējas lielāks studentu skaits neatkarīgi no tā, vai studēts par valsts budžeta vai personīgajiem līdzekļiem. «Šādas aptaujas mērķis ir uzzināt absolventu darba gaitas, izprast, kādā mērā un ko augstskola ir sniegusi studenta profesionālajai izaugsmei un personības pilnveidei. Iegūtie aptaujas rezultāti ļauj definēt un veikt uzlabojumus augstskolas darba procesos un studiju vidē,» stāsta VA sabiedrisko attiecību speciāliste Laine Kuzmane. Latvijas Universitātē informācija par bijušajiem studentiem tiek apkopota nepieciešamības gadījumā atsevišķu struktūrvienību līmenī, pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Krakupe.
Kamēr augstākās izglītības reformu ietvaros netiks īstenots pasākumu plāns, kas paredz par budžeta līdzekļiem studējušo absolventu aptaujāšanu, informācijas apkopošana par izglītojamo tālākajām gaitām notiks vien vispārējās izglītības līmenī. Patlaban skolas apzina savus bijušo audzēkņus, lai noskaidrotu, vai pēc skolas beigšanas viņi turpina izglītoties. Attiecībā uz augstāko izglītību plānots izveidot sistēmu, kas, balsoties uz absolventu brīvprātības principu, izzinātu viņu tālākās darba gaitas vismaz trīs gadus pēc absolvēšanas. «Ja likums prasa, tad darbība aktivizējas. Tas ir arī loģiski. Tiesiskā valstī likums paredz un tas ir jāpilda. Prasīt tikai labo gribu - diez vai tas izdosies,» par šādas sistēmas nepieciešamību saka T. Koķe.