Manuprāt, šī retorika nenāk no ZZS līderu puses. Ne no savienības vadītāja Raimonda Vējoņa, ne no ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa puses. Drīzāk no Aivara Lemberga, Ventspils mēra, puses, kurš ir tikai viena ZZS sastāvdaļa. Noteikti vainīgs nejūtos. Tas, ko vienmēr esmu uzskatījis par pareizu, īpaši koalīcijā, ka jebkuri jautājumi ir risināmi normālā sarunu ceļā (..). Iesaistīties polemikā par tēmām, kas acīmredzot ir svarīgas Ventspils mēram, man ikdienas darbā nešķiet nozīmīgi.
Bet tomēr - ar ko viss sākās? Ir versija, ka šo vārdisko uzbrukumu pirmsākumi saistīti ar to, ka nepiekritāt ZZS pārstāvja Mārtiņa Rozes virzīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadībā, kam sekoja pārējie uzbrukumi.
Šeit nevajag meklēt vienu atskaites punktu. Tas ir Latvijā tāds pierasts politikas realizācijas veids, kur, visticamāk, apakšā ir kādas citas, daudz dziļākas intereses, piemeklējot dažādus ieganstus. Par M. Rozi paudu, ka, manuprāt, tieši regulatora padome nav tā pati labākā vieta, kur viņa kompetences varētu realizēt. To arī teicu ZZS, tas gan notika krietnu laiku atpakaļ (..). Nedomāju, ka šis ir galvenais iemesls, kāpēc tik aktīvi tieku kritizēts tieši no Ventspils mēra puses.
Kas ir galvenie iemesli?
To ir grūti pateikt (..). Lai gan redzu galvenokārt tikai ieganstus, lai visādā veidā padarītu manas pozīcijas publiskajā telpā kaut kādā veidā apšaubāmas.
Vai pats neredzat, kādas ir A. Lemberga iespējamās intereses?
Negribētu runāt par konkrētām lietām, jo, manuprāt, svarīgi ir, lai valdība un koalīcija stabili strādā. Kārtējo reizi atgriezties pie valdības, pie atsevišķu ministru šūpošanas kaut kādu nesaprotamu interešu dēļ ir bezatbildīgi (..). Es arī īsti nezinu, kādas intereses tur ir.
Lembergs jums uzbrucis par vairākām lietām, arī par vēja elektroenerģijas garantētā iepirkuma kvotu sadali. Tiek pārmests par kvotas iedalīšanu Vienotībai tuvu stāvošiem cilvēkiem.
Šis ir visnesaprotamākais virziens, ņemot vērā, ka atjaunojamās enerģijas kvotu sadale likumā ir ļoti strikti noteikta. Atbilstoši likumam šādi konkursi reizi gadā tiek veikti, ņemot vērā jaudu nepieciešamību. Tiešām nesaprotu Ventspils mēra aktivitātes šajā ziņā. Pat ja arī vēlētos kādam kaut ko dot vai nedot, man vienkārši nav tādu iespēju. Es kategoriski noraidu, ka kvotas dabūjuši Vienotībai tuvu stāvoši cilvēki. Nezinu, par ko jūs runājat.
Runa ir par firmu TCK, kas esot saistīta ar tā saukto Lemberga oponentu Olafa Berķa, Igora Skoka un Genadija Ševcova interesēm.
Kāpēc domājat, ka šie cilvēki ir tuvu stāvoši Vienotībai? Šī konkrētā kvotu izsole notika 2009. gada pavasarī un atbilstoši zemākajai piedāvātajai cenai un tā brīža noteikumiem, firma TCK kvotas ieguva. Šis administratīvais akts, ar ko šīs kvotas piešķirtas, gan ir tiesiski apturēts, jo viena trešā juridiskā persona vērsusies tiesā un šobrīd nekas tur netiek realizēts. Es neredzu ne mazāko saistību ar šiem uzņēmējiem un Vienotības aktivitātēm.
Kā jums šķiet, kāpēc esat izraudzīts kā mērķis?
Domāju, ka Ekonomikas ministrija (EM) konsekventi runājusi par Latvijas ekonomikas tālāku vīziju - eksportu un uz to orientētām investīcijām. Esam bijuši iespējami caurredzami un strādājuši, lai jebkurš valsts resurss tiktu realizēts taisnīgi un saprotami (..). Acīmredzot šāda pieredze kādam ir kaut kas jauns, līdz šim izmantotās metodes bijušas citādas. Varbūt ir kāds, kas šādu politiku neatbalsta. Varbūt kādam šķiet, ka šāds spiediens kalpos, lai kādas privilēģijas tiktu atjaunotas.
Ja sakāt, ka viss notiek atklāti un caurredzami, tad kā saprast to, ka inovācijām paredzēto naudu nesen izlemts dot arī ostu attīstībai, kas vienam otram bija pārsteigums?
Šī programma paredzēta jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai. Šajā aktivitātē pieejami 34 miljoni latu. Atlases kritērijos skaidri pateikts, kādā veidā konkrētie uzņēmumi tiks vērtēti. Būs jāsavāc ne mazāk kā 45 punkti. Pirmais un galvenais ir savākt punktus par inovāciju - līdz 25 punktiem. Svarīgs ir arī eksporta īpatsvars - līdz 25 punktiem (..). Tā nelielā sadaļa, par ko šobrīd sacelta, manuprāt, nepamatota ažiotāža, ir viena palīgteikuma noņemšana kritērijos, kuros bija aprakstīti virzieni, kas netiks atbalstīti. Sākotnēji versija skanēja: «Netiek atbalstīta transportlīdzekļu pirkšana, arī dažādu iekrāvēju u. tml.» Daži tranzītbiznesa un apstrādājošās rūpniecības pārstāvji teica: ja uzņēmums vēlētos iepirkt kādu auto iekrāvēju vai līdzīgu iekārtu, tad attiecināt to pret šo programmu nebūtu nekas slikts. Tas ir viens palīgteikums, kas nemaina ne kritērijus, ne vērtēšanas kārtību (..).
Vai šo teikumu nolēmāt izņemt paši vai arī pēc Tranzītbiznesa asociācijas vēstules?
Par asociācijas vēstuli atbildīgais EM departaments mani personīgi nebija informējis. Protams, tāds pienākums arī nebija, jo vēstule bija adresēta ministrijai, nevis ministram. Tāpēc departaments pats ierosināja grozījumus, turklāt divus mēnešus konsultējoties un skaņojot ar sociālajiem partneriem un citām ministrijām. Visi vēstulē minētie lūgumi netika ņemti vērā. Otrs lūgums bija piešķirt tieši tranzītbiznesam papildu 5 punktus vērtēšanas kritērijos, kādi programmā ir apstrādes rūpniecībai. Par to, vai vajadzēja izslēgt to palīgteikumu, var diskutēt. Šīs izmaiņas nepagriež to programmu un naudas došanu tranzītbiznesa virzienā.
Parunāsim par enerģētiku. Kas notiek ar sašķidrinātās gāzes termināļa projektu?
Notiek reāla projekta izstrāde Latvenergo, kas savās TEC patērē aptuveni pusi no kopējā valsts gāzes patēriņa. Līdz martam jau būs izpētīts, detaļās piedāvāts projekts. Saviem kolēģiem stāstām, ka Rīga objektīvi ir visizdevīgākā vieta, lai šādu projektu realizētu. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir alternatīva, lai mazinātu atkarību no viena piegādātāja [Krievijas Gazprom].
Kad šis projekts tiks realizēts, un cik lielā mērā šis terminālis mazinātu atkarību no Krievijas gāzes?
Būtiski mazinātu, jo tanī brīdī, kad būs šāds terminālis, varēsim pirkt gāzi no tā piegādātāja, kas to spēs piegādāt lētāk. Vai tā būs Azerbaidžāna, Omāna, Katara vai Maskava, Latvijai būs pilnīgi vienalga, jo svarīgākais būs iespējami zemāka cena. Nākamie 4-5 gadi ir pilnīgi reāls termiņš, lai šo termināli uzbūvētu. Ja redzēsim skaidru vēlmi projektā līdzdarboties Baltijas valstīm, tad tas būtu ļoti labs solis ceļā uz realizāciju. Pēc šī seko finansējuma nodrošināšana, jo šāda stacija varētu maksāt aptuveni 500 miljonus latu. Visticamākais, Eiropas Komisija varētu finansēt ap 20%. Kāda no gāzes piegādātājvalstīm arī varētu būt ieinteresēta piedalīties.
Runājot par Lietuvas AES projektu - ja tas uz priekšu nevirzās, kāda ir mūsu stratēģija?
Pašlaik EM departaments izstrādā alternatīvos risinājumus. Interešu aptaujā noskaidrojām, ka par Liepājas cietā kurināmā stacijas būvi konkrēta interese ir diviem pretendentiem, kas būtu gatavi investēt. Pēc mūsu rīcībā pieejamās informācijas, diemžēl enerģijas pašizmaksa šajā stacijā varētu būtu pārāk augsta, neatbilstoša tirgus situācijai. Šis ir viens no virzieniem, kas paliek aktuālā stadijā, jo tas tomēr tiešā veidā ir atkarīgs no Visaginas AES virzības.
Vai ir izstrādāti nosacījumi par kapitāla daļu privatizāciju valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmumos?
Nosacījumi ir izstrādāti, par valstij piederošiem uzņēmumiem esam tikuši skaidrībā, bet pagaidām vēl no pašvaldībām neesam saņēmuši visu informāciju par viņu īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Tāpēc šis ziņojums nedaudz kavējas. Paralēli tam virzīsimies arī valsts kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanas virzienā.
Kuri uzņēmumi paliks valsts īpašumā, kurus iecerēts pārdot?
Valsts īpašumā paliks tautsaimniecībai svarīgi objekti, kuru darbība skar valsts drošību un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu.
Kuri tie ir?
Latvenergo, lidosta Rīga, Latvijas pasts, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gaisa satiksme, Latvijas valsts meži.
airBaltic nav šajā sarakstā?
Nav. Bet nav izslēgts, ka šajā sarakstā vēl kāds uzņēmums var nākt klāt, arī, piemēram, airBaltic.
Kas notiek ar pārējiem uzņēmumiem?
Ir tādi uzņēmumi, kuri pilda valsts pārvaldes funkcijas, kur kapitāla atdeve nav pietiekama un vajadzīgas papildu dotācijas. Mums ir modelis par to, kā šo pārvaldību uzlabot. Trešā grupa - uzņēmumi, kur valstij un pašvaldībām nav pamatoti nodarboties ar biznesu.
Vai jums ir privatizējamo uzņēmumu saraksts?
Nav šāda saraksta, bet ir nosacījumi. Līdzekļi, ko no uzņēmumu pārdošanas varētu iegūt, būtu jāinvestē jaunu ražošanas objektu radīšanā un jaunu darbvietu radīšanā. Mūsu pienākums ir uzņēmumus sagrupēt, bet tālāk par to lems Ministru kabinets. Šo jautājumu varētu skatīt februārī.
Ko nozīmē iecere uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību?
Tā ir profesionāla institūcija, kas vada un stratēģiski plāno šo uzņēmu darbu. Detalizēti nosakot augstus menedžmenta kritērijus. Tas ir vērsts pret politizāciju valsts uzņēmumu pārvaldē. Latvijā šī problēma pastāv arī tagad - katrs ministrs to šobrīd realizē pa savam. Ja mums būs politiķi, kuri turpinās likt savus draugus amatos, tad diez vai kas mainīsies.
Kas šo uzņēmumu pārvaldes funkciju varētu veikt?
Privatizācijas aģentūra savu funkciju ir izpildījusi un uz šīs bāzes var veidot valsts kapitāla daļu pārvaldības aģentūru.
Vēlaties, lai to koordinētu EM?
No manas puses nav tādas kategoriskas prasības.