Pēc vairākiem zvaniem atklājās, ka visdrošāk tomēr braukt uz P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā.
«Piezvanot uz Liepājas reģionālās slimnīcas uzņemšanu, mums apliecināja, ka viņiem nav acu ārsta,» stāsta Māris. Rosināja vai nu braukt uz Rīgas slimnīcām, vai arī zvanīt uz Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu (tā tagad sauc Ventspils slimnīcu). Pēc tam zvanīja uz Ziemeļkurzemes slimnīcas uzņemšanu, tās darbinieki lūdza pārzvanīt vēlāk, lai pārliecinātos, vai acu ārsts var ierasties slimnīcā. «Pārzvanījām. Mums teica - par ārsta izsaukšanu uz slimnīcu būs jāmaksā 15 latu. Papildu vēl jāmaksā par izmeklēšanu,» stāsta Māris. Pašiem braukt līdz slimnīcai Ventspilī, turklāt maksāt tik lielu naudu neviens nebija gatavs. Cietušās sievietes draugi sprieduši - ja atklāsies kas nopietns, no Ventspils slimnīcas būs jāved uz Rīgu, tādēļ nolēma viņu vest uz Stradiņiem. Arī nolēma, ka ātro palīdzību saukt nebūtu izdevīgi, jo «sievietei pēc tam bija jānokļūst atpakaļ, bet ātrie jau nevestu». Stradiņa slimnīcā sievieti draugi aizgādāja ap pusnakti. Tur ārsts viņu uzreiz pieņēmis, par laimi, trauma nebija nopietna. Bija jāmaksā pacienta iemaksa trīs lati.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis ir izbrīnīts, viņš saka - slimnīcās būtu jābūt pieejamiem dežurējošajiem ārstiem, ja arī viņu nav uz vietas, viņus var uzreiz izsaukt no mājām. No Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes locekļa Daiņa Gīļa teiktā izriet - iespējams, noticis pārpratums. Viņš saka - akūtos gadījumos par ārsta izsaukšanu uz slimnīcu nav jāmaksā. Jāmaksā par izsaukšanu esot hroniskos gadījumos, piemēram, «ja cilvēkam visu nedēļu acī ir miežagrauds, viņš nav gājis pie ārsta un tad izdomā brīvdienā», stāsta D. Gīlis. Viņš saka - dežurējošais acu ārsts Kurzemē ir tikai Ventspils slimnīcā, ne Kuldīgas, ne Liepājas reģionālajā slimnīcā tāda neesot. Pacientei, viņaprāt, vajadzēja vai nu saukt ātro palīdzību, vai arī braukt uz uzņemšanas nodaļu.
«Tā tas varētu būt,» par acu ārsta neesamību Kurzemes slimnīcās Līgo vakarā saka Mārtiņš Šics (PS), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks. Reģionālajās slimnīcās liela daļa «šaura profila» speciālistu strādājot tikai darbadienās. Viņš norāda, ka slimnīcās dežūrrežīmā būtu jābūt pieejamiem vairākiem speciālistiem, taču, kuriem tieši, nav noteikts. «Tā lielākā problēma ir, ka tas ir uzkrauts uz galveno ārstu pleciem, tas viss balstās gandrīz vai uz brīvprātības principa,» saka M. Šics.