Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Āda ir apkārtējās vides, apst ākļu un veselības reflektors

«Sliktumu savai ādai nodarījuši tie, kuri vasarā sauļojušies nepareizi,» runājot par ādas veselību, Diplomātiskā servisa medicīnas centra dermatoloģe Kristīne Rozniece ir kategoriska un uzsver: «Saule pārmērīgās devās ir viens no kaitīgākajiem faktoriem, kas iedarbojas uz ādu.»

Bet no bērnības gan visiem tiek stāstīts, ka saulīte ir laba un veselīga, ka tā dod D vitamīnu. Taču maldīgs ir uzskats - jo brūnāk nosauļosies, jo D vitamīna būs vairāk. «Nepareiza sauļošanās novedusi pie tā, ka Latvija pasaulē ir līdere ādas vēža gadījumos. Tos sauc par saules audzējiem, un tie nerodas vienā dienā. Lai tiktu pie ādas vēža, ir jāpaiet laikam, jābūt noteiktai uzkrāšanās devai. Āda neko neaizmirst, un katra sauļošanās reize ir kā piliens,» skaidro ārste Rozniece un turpina: «Ultravioletie stari, nonākot ādā, var trāpīt raga šūnas kodoliņam, kurā notiek mutācija DNS līmenī. Šūnas kļūst nepareizas un sāk nepareizi vairoties, līdz ar to parādās virspusējie saules audzēji.»

Visizplatītākās ir bazaliomas jeb bazālie šūnu audzēji, savukārt plakanšūnu vēzis ir agresīvāks nekā bazalioma, kurai nav raksturīgu izteiktu metastāžu. Plakanšūnu audzējam tādas ir. Pēdējā laikā pieaudzis arī melanomas risks. Solāriji, ikdienas sauļošanās un braukšana uz dienvidu valstīm palielina ļaundabīgo audzēju risku. Jāuzmana aizdomīgās, melnās dzimumzīmītes, kas saules ietekmē var kļūt ļoti, ļoti ļaundabīgas.

Rudens - sēņu laiks

Tie, kas nepareizi sauļojušies vasarā, rudenī meklē palīdzību pie dermatologa, jo skaistais iedegums nez kāpēc kļuvis... raibs. To tā arī sauc - daudzkrāsainā ēde, jo ādā savairojas normāls ādas floras parazīts - sēnīte. Saule un sviedri veicina tās vairošanos. Pazīmes ir acīmredzamas - dekoltē zonā un uz pleciem parādās tādi kā gredzentiņi - sākumā sarkani, pēc tam - balti, bez pigmenta. Imūnsistēma vairs nekontrolē ādu, un labvēlīgie parazīti savairojas. Un tā tas var atkārtoties katru vasaru.

No saulītes, nepareizi sauļojoties, veidojas arī baltie plankumi. Kaut kas līdzīgstam, kā bija Maiklam Džeksonam, kad no iedeguma āda sāk pastiprināti atbrīvoties. «Tā ir autoimūnpatoloģija, kad āda pati savus melanocītus - pigmenta šūnas, kas veido iedegumu, - uzskata par nevēlamiem un sāk mest ārā no ādas. Veselībai tas nav kaitīgi, bet rada kosmētisko defektu un process ir neatgriezenisks, to ārstēt nevar,» skaidro dermatoloģe K. Rozniece. Pēc sauļošanās uz pieres daudziem parādījās grubulīši, ko sauc par solāriem komedoniem. Āda atkal brīdina, ka ir par daudz saules, jo, aizsargājoties pret apdegumu, āda sabiezējusi.

Tāpat saules ietekmē pastiprināti aug un vairojas papilomas - gan parastās, gan uz kājiņas. Saulē sakarstot un atdziestot, aktīvākas paliek vīrusu infekcijas, piemēram, herpes vīruss. Saule ir imūnsistēmas nomācēja, un tādā veidā viss, ko imūnsistēma kontrolē ādā, tiek sagrauts un samaksa par to ir onkoloģiskas problēmas, sēnīšslimības un vīrusu infekcijas.

«Tam visam klāt - novecošana! Mūsdienās visur aktuāls ir pretnovecošanas skaistuma kults, un pirmais, ko var izdarīt, lai ātrāk novecotu, - sauļoties,» atgādina K. Rozniece.

Seku likvidācija

«Tas viss nenozīmē, ka nav jāiet ārā, bet - sauļoties ir jāiemācās,» skaidro ārste Rozniece. Bet ko dara Latvijas iedzīvotāji? Žēlojoties, ka saules mūsu vasarā bijis par maz, vasara tiek pagarināta, braucot uz dienvidiem, kā arī dodoties slēpot. Viņus var pazīt pēc saulē brūni iedegušas sejas pat ziemas vidū.

Visbīstamākie ir B grupas ultravioletie stari (A ir visgarākie, C līdz zemei nenonāk), jo tie nonāk ādā un bojā ādas virsējo slāni. Glābiņš - izvēloties krēmu, jāpievērš uzmanība visiem burtiem, kas rakstīti uz iepakojuma, un rūpīgi jāizlasa, pret ko tie aizsargā. A grupas ultravioletie stari iziet cauri ādas virsējam slānim un saplosa skaistās elastīgās kalogēna šķiedras, tās, kas cilvēkam rada elastīgo un tvirto ādu, un rezultātā veidojas solārās rētas jeb krunciņas. Saulei nonākot ādā, atbrīvojas aktīvie radikāļi, kas rada oksidatīvo stresu.

Labiem saules aizsargkrēmiem jābūt gan pret A, gan pret B ultravioletajiem stariem, un arī filtra aizsardzības ciparam (SPF) jābūt vairāk par 15. Jo cipars lielāks, jo labāk. Otrais solis - krēms pareizi jāuzliek. To uzziež jau pirms došanās ārā, un tas jāatjauno ik pēc 2-3 stundām.

Sauļošanās nav tikai gulēšana jūras malā. Sauļošanās ir atrašanās ārā, braukšana ar riteni, pastaigāšanās. Tāpēc arī audzēji visbiežāk lokalizējas uz sejas, uz rokām - ķermeņa atklātajām daļām. Arī tad, ja laiks ir apmācies, jālieto aizsargkrēms, jo ultravioletie A grupas stari iet cauri mākoņiem un arī stikliem.

Lai izvairītos no brīvajiem radikāļiem, jālieto antioksidantu krēmi. Vislabāk pret ultravioleto staru radītajiem bojājumiem darbojas C un E vitamīns. C vitamīns ir arī labs aizsargs pirms sauļošanās, kā arī dienas krēma sastāvā. Vakarā turpretī ieteicamāks ir krēms ar E vitamīnu.

Tagad, kad intensīvā sauļošanās sezona Latvijā jau ir pagājusi, atliek tikai cīnīties ar sekām. Ādā visiem ir pēcsauļošanās radītais oksidatīvais stress. Vitamīnu krēmi ir tie, kas palīdzēs ādai atjaunoties. Ādai būtisks ir A, E, C vitamīns. Pēc sauļošanās sezonas noteikti vajadzētu pievērst uzmanību antioksidantiem. Var izmantot arī reģeneratīvo krēmu, kas satur dažādus proteīnus, bioloģiski aktīvās vielas, kuras baro ādu. K. Rozniece salīdzina, ka ««izceptai» ādai tiek dotas barojošas vielas, kas mazina iekaisumu, lai tā varētu restartēties». Viņa uzskata, ka arī rudenī jāturpina lietot saules aizsargkrēmus.

Runājot par onkoloģisko saslimšanu risku, tad, ja kaut kur uz ādas, jo īpaši ādas atklātajās daļās, parādās krevelīte vai brūcīte, kas nedzīst ilgāk par diviem mēnešiem, vai ja parādās sausi, zvīņaini, sarkanīgi vai brūngani plankumi, jāiet pie dermatologa, kurš pārbaudīs ādas veselību. Īpaša uzmanība jāpievērš pierei, vaigiem, degunam. Arī tad, ja dzimumzīmīte mainījusi formu vai krāsu, tas ir signāls pārbaudīt to.

Iekšķīgi un ārīgi

Antioksidanti un mitrināšana - tas viss bija jādara vasarā, jo saule izsusina šūnas, padarot ādu raupju. «Tūlīt sāksies apkures sezona, un, ja tagad nepagūs atjaunot keramīdu, lipīdu un ūdens balansu raga slānī, kas ir pazudis vasarā, viss process turpināsies tālāk ādas iekaisumos,» skaidro dermatoloģe K. Rozniece.

«Ādai jāpalīdz atgūties. Noder viegls pīlings, mitrinošas procedūras, antioksidantu procedūras no ārpuses, iekšķīgi lietojami antioksidantu kokteiļi. Ja pareizi ēdam, nav stresa un fiziskā slodze ir ikdienišķa, tad minerālvielu un vitamīnu papilddevas rudenī nav vajadzīgas, taču, aktīvi dzīvojot, var lietot papildus uztura bagātinātājus. Taču nepārspīlējot! Jo hiperdevas nobloķē organismu, un jāiegaumē, ka uztura bagātinātāji neaizvieto pareizi sabalansētu diētu,» iesaka dermatoloģe Kristīne Rozniece un piebilst: «Tie vitamīni, kas organismā uzsūcas no pārtikas, ir daudz labākas kvalitātes nekā mākslīgie. Tomēr vitamīni ir vajadzīgi, jo īpaši stresa un saules nogurdinātajiem, jo, ja vitamīnu un minerālvielu trūkst, ādas kvalitāte pasliktinās.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Rudens procedūras

Ādas veselībai vissvarīgākais vitamīns ir A, E, D, C un B3
Noder viegls skābes pīlings, kas nolobīs biezo raga kārtu no ādas.
Rudenim un ziemai piemērotas ir ādas mitrināšanas procedūras ar antioksidantiem, reģenerējošie kokteiļi.
Lāzerprocedūras - pret pigmentāciju, asinsvadu ieaugumiem un papilomu likvidēšana.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?