Uzņēmums gan gribētu darboties trīs reizes jaudīgāk, taču piepilda tikai vienu, jo apkārtnē vairāk darbaroku atrast neizdodas, stāsta OT valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss. Novada domē gan saka - strādāt gribētājus sameklēt varētu, ja vien darba apstākļi un samaksa būtu atbilstoši. Cehā darinātās vilnas jaciņas adītājas un šuvējas pašas nevar atļauties nopirkt veikalā. Viņas saņemot nedaudz virs minimālās algas. «Cik tad tā jaciņa maksātu, ja cilvēkam algā maksātu 400 latu?» skaidro A. Veiss. Lielākā daļa saražotā nonāk ārvalstīs zem augstas klases pasaulslaveniem zīmoliem.
OT īpašnieki - holdingkompānija Mono, kas pieder vairākiem Amerikas pilsoņiem, jau sākuši meklēt darbiniekus ārzemēs. Lai gan viesstrādniekiem pēc likumdošanas būtu jāmaksā vidējā alga 450 latu mēnesī, tomēr uzņēmums meklē viesstrādniekus austrumu pusē. Iepriekš veiksmīgi virzījās risinājums darbam ar baltkrieviem, tomēr tad sekoja ES sankcijas pret Baltkrieviju, un iecere pajuka. OT gan skatās vēl tālāk uz austrumiem, un norisinoties arī pārrunas ar Ķīnas vēstniecību.
Krietni tuvāk darba roku meklējumos dodas somu maizes cepēji Fazer Latvija, kas pēc apgrozījuma teju divtik apsteidz pārējos uzņēmumus Ogrē un nodarbina 260 cilvēku. Ceptuvē strādā pilsētnieki un apkārtējo pagastu iedzīvotāji, pēc kuriem uzņēmums ikdienā sūta autobusu. Cepēja piedāvātais darbs gan neesot uz izķeršanu, tomēr tam izdodas konkurēt ar darba piedāvājumiem Rīgā.
Ogrē darbojas vairākas vietējo uzņēmēju veiksmīgi izveidotas vai atpirktas kompānijas no ārvalstniekiem. Viens no tādiem ir Hanzas elektronika, kuras līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis, neatrodot vietu rūpnīcai Rīgā, devās uz Ogri. Tolaik pilsēta nāca viņam pretī un sakārtoja daļu infrastruktūras pie iecerētās rūpnīcas Akmeņu ielā. Būtiski paplašināt ražotni Ogrē gan neplāno, vienīgi papildināt esošo 110 darbinieku skaitu. Atrast strādāt gribētājus neesot sarežģīti, turklāt uzņēmums pats tos apmāca. Kā atklāj I. Osmanis, vieni no labāk piemērotajiem darbiniekiem ir savulaik trikotāžas kombinātā strādājošie, jo prot labi un precīzi padarīt roku darbu.
Skatoties lielāko Ogres uzņēmumu topu, I. Osmanis smaidot saka, ka gribētu apsteigt pāri Akmeņu ielai esošo kaimiņu - dzenskrūvju ražotāju TMMetal Baltica. Pirms vairākiem gadiem norvēģu uzņēmums izveidoja ražotni, bet gana drīz to atpirka vietējie bāleliņi, kas tagad ļoti veiksmīgi attīstās. Šie uzņēmīgie ogrēnieši ir brāļi Kapusti, no kuriem Māris Kapusts ir dzenskrūvju rūpnīcas īpašnieks, bet Edgaram Kapustam pieder lielveikals Dauga. Uzrunāts intervijai, M. Kapusts uzsvēra laika trūkumu un ieteica runāt ar domes vadību. Gluži nejaušība tā nav, jo M. Kapusts ir viens no domes priekšsēdētāja partijas Ogres novadam ziedotājiem un kopā ar to arī startējis pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā.
Ar atplestām rokām gan netiek sagaidīts kurš katrs uzņēmums, tā veikalam Rimi jau kādu brīdi neizdodas ienākt pilsētā. Taujāti par biznesa vidi, domnieki rāda uz Ogres daļu ap Akmeņu ielas vietu, kas jau līdz šim veidojusies kā industriāls rajons. Lai gan pilsētas vadība gribētu Ogrē redzēt vēl papildus 1500 darba vietu, pēdējā laikā lieli biznesa projekti pilsētā pieteikušies neesot. Domes vadītāja skatījumā būtisks instruments uzņēmēju piesaistīšanai būtu pašvaldības iespēja izbūvēt infrastruktūras vidi biznesam. Tomēr tās trūkums nav gluži vienīgais iemesls pilnībā neizmantotajam pilsētas biznesa potenciālam - krietni patukšs arī Ogres Biznesa un inovāciju centrs.