«Viss norāda, ka viņš ir jucis,» aizstāvis sacīja sarunā ar žurnālistiem, bet piebilda, ka pagaidām esot pāragri runāt par to, vai apsūdzētais lūgs tiesai atzīt viņu par nepieskaitāmu. Advokāts arī paziņoja, ka pārtrauks sadarboties ar A. B. Breivīku, ja slepkava atteiksies iziet psihiatrisko pārbaudi.
Jaunas apsūdzības
Skaidrojot sava klienta domu gājienu un rīcības motīvus, G. Lipestads sacīja: «Viņam ir žēl, ka vajadzēja tā rīkoties, bet tas esot bijis nepieciešams. Viņš ienīst Rietumu idejas un demokrātijas vērtības, viņš uzskata, ka tas ir sākums karam, kas ilgs 60 gadu.» Advokāts sacīja, ka A. B. Breivīks sevi uzskatot par kareivi, kura rīcību pēc daudziem gadiem attaisnošot.
Aizstāvis arī paziņoja, ka A. B. Breivīks apgalvojot, ka viņš esot iesaistīts pret islāmu noskaņotā «krustnešu» tīklā, kurā ietilpstot vairāki cilvēki Norvēģijā un ārvalstīs. Vietējā policija gan šaubās par šādas organizācijas pastāvēšanu.
Mediji vēsta, ka pret A. B. Breivīku varētu tikt izvirzītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci un notiesājoša lēmuma gadījumā 32 gadus vecajam labējam ekstrēmistam draudētu cietumsods līdz 30 gadiem. Pašlaik slepkava, uz kura sirdsapziņas ir 76 pārsvarā jaunu cilvēku dzīvība, ir apsūdzēts terorismā, par ko viņam draud 21 gads aiz restēm.
Norvēģijas policijas pārstāvis Sturla Henreiksbo aģentūrai AFP atklājis, ka likumsargi neizslēdzot jaunu apsūdzību izvirzīšanu pret A. B. Breivīku. Savukārt apjomīgo lietu izmeklējošais prokurors Kristians Hatlu tabloīdam Aftenposten sacījis, ka pašlaik kā iespējamība tiekot izskatītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci, kas Norvēģijas likumos tika iestrādātas tikai 2008. gadā.
Apkaunojums uz mūžu
Norvēģijas tieslietu ministrs Knūts Stūrbergets otrdien slavēja policijas «fantastisko darbu» pēc A. B. Breivīka pastrādātajiem noziegumiem pretēji kritikai par likumsargu gauso reakciju uz paziņojumiem par asiņainajiem notikumiem Ūteijas salā. «Ir ļoti svarīgi, ka mums ir atvērta un kritiska diskusija par to, kā visi sabiedrības sektori tika galā ar situāciju, tomēr visam ir savs laiks, un pašreiz svarīgāk par visu ir palīdzēt visvairāk cietušajiem,» sacīja ministrs.
Policija ir atzinusi, ka tās īpašo uzdevumu vienība Ūteijas salā ieradās tikai 90 minūšu pēc tam, kad šaut sāka A. B. Breivīks. Viņus uz turieni nevarēja nogādāt ar policijas helikopteru, jo pilnīgi visi tā apkalpes locekļi atradās atvaļinājumā. Savukārt pirmajai laivai, ar kuru viņi mēģināja nokļūt uz salas, bija sūce, tādēļ vajadzēja atgriezties krastā, lai sēstos citā peldlīdzeklī. Zināms arī, ka cilvēkiem, kas no Ūteijas salas zvanīja ārkārtas dienestiem, esot teikts nenoslogot līniju, jo varas iestādes bijušas aizņemtas ar sprādzienu Oslo centrā, raksta AP.
Par policijas spējām reaģēt uz notikumiem, daudzuprāt, liecināja arī pirmdien izplatītais paziņojums, ka kopējais nogalināto skaits abos uzbrukumos ir 76, nevis 93, kā tika ziņots sākotnēji. Tieslietu ministrs sacīja, ka pēc piektdien notikušā sprādziena Oslo centrā ir pazuduši vairāki ministrijas darbinieki.
Slepkavas tēvs Jenss Dāvids Breivīks intervijā zviedru laikrakstam Expressen sacīja, ka dēla izdarītais viņu ir satriecis un viņš vēloties, lai dēls būtu izdarījis pašnāvību. «Kā gan viņš varēja tā vienkārši nogalināt tik daudz nevainīgu cilvēku un domāt, ka ir rīkojies labi? Viņam vajadzēja paņemt arī savu dzīvību. Tieši to viņam vajadzēja izdarīt,» uzskata J. D. Breivīks, pensionēts diplomāts, kurš dzīvo Francijā.
Sirmais kungs stāsta, ka par dēla paveikto slaktiņu uzzinājis medijos. «Es nespēju tam noticēt. Es biju pilnībā paralizēts un nespēju to saprast,» stāsta kungs, kurš ar dēlu sarāva saites 1995. gadā. «Man ar šo apkaunojumu būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Cilvēki vienmēr saistīs mani ar viņu.»