Dažas dienas pirms koncerta radās iespēja sazvanīties ar James basģitāristu Džimu Glīniju, kuru bērnības draugs Pols Gilbertsons savulaik pierunājis nopirkt basģitāru un kopā izveidot grupu. Gilbertsons uzaicināja grupai kā dejotāju, tekstu autoru un fona vokālistu pievienoties arī Timu Būtu, kurš kļuva par grupas līdervokālistu, bet pats James rašanās iniciators palika pie savas pārliecības, ka mūzikai jābūt maksimāli trokšņainai, nepieradinātai un balstītai uz improvizāciju, turklāt viņš arvien vairāk lietoja narkotikas un tika atlaists no grupas, kamēr Glīnijs un Būts apslāpēja savu rokenrola dzīvesveidu, iestājoties sektā Lifewave. Tagad cilvēks, kuram pie James šūpuļa ir līdzīga loma kā Sidam Baretam Pink Floyd, strādā par taksometra šoferi Mančestras dienvidos un ar grupas dalībniekiem nekontaktējas, bet dziesma What's the World ar viņa piedalīšanos no pirmā grupas albuma EP Jimone ir iecienīta James fanu vidū, un pat The Smiths savos koncertos ir spēlējuši šīs dziesmas kaverversiju.
Sveiks, Džim! Vai pašlaik jau esat turnejā?
Nē, esam studijā Londonā un rakstām savu nākamo albumu, kas iznāks kaut kad nākamgad, tātad vēl ne tik drīz.
Jums ir albums Strange Dancing, kas nekad nav oficiāli izdots, bet 2011. gadā ar tādu nosaukumu ASV iznāca neoficiāla izlase. Vai neplānojat to tomēr nodot klausītājiem?
Jā, mums ir ļoti daudz neizdota materiāla, ko mūsdienās ir daudz vieglāk izplatīt ar interneta palīdzību. Domāju, ka to kaut kad izdarīsim.
Kad pirms vairākiem gadiem The Bravery Rīgā iesildīja Depeche Mode, tas likās loģiski, bet šoreiz viss ir otrādi - James, kas ir Depeche Mode vienaudži, iesilda The Killers, kas ir tā pati paaudze, kas The Bravery.
Mēs neuztraucamies par to, ka iesildām grupu, kas ir daudz jaunāka par mums, - mēs esam viņu fani. Mums ļoti patīk viņu mūzika, un arī iepriekš jau esam spēlējuši pirms The Killers vairākos festivālos, satikušies personīgi un jūtam, kā viņi muzikāli aug. Tā mums nekad nav bijusi problēma - iesildīt kādu. Mēs nejūtamies tik iedomīgi, lai šādus piedāvājumus nepieņemtu, un šajā gadījumā pat jūtamies lepni un privileģēti, ka The Killers izvēlējušies mūs par saviem iesildītājiem Latvijā. Pirms tam darīsim to arī rīt (22.VI) Vemblija stadionā Londonā.
Vemblija stadions norūda. Reiz redzēju Muse koncertu lielā arēnā Berlīnē, kur mūziķi tomēr šķita par apmulsušu tik lielai koncerta vietai, pēc tam viņi guva rūdījumu Vemblija stadionā, un drīz pēc tam koncerts Rīgā jau bija lielisks supergrupas šovs.
Jā, ir tādas grupas, kuru misija ir būt par stadionu zvaigznēm. Mēs par tādām neesam kļuvuši un varam stadionos spēlēt arī kā iesildītāji. Katram ir savs laiks, un es priecājos, ka būs ne vien cilvēki, kuri mūs jau zina, bet arī tādi, kuri James dzirdēs pirmoreiz.
Jūs bijāt pirmie Latvijas lielākā festivāla Positivus galvenie mākslinieki. Kādas jums ir atmiņas par šo festivālu?
Tas ir brīnišķīgs! Fantastiska vieta festivālam, labāku nemaz nevarētu vēlēties, - mežs, turpat blakus pludmale. Kad pirmoreiz tur spēlējām 2006. gadā, mums nebija ne jausmas, vai cilvēki pazīs James un mūsu dziesmas, jo Latvijā uzstājāmies pirmoreiz. Bija patīkams pārsteigums, ka cilvēki patiešām labi zināja mūsu mūziku un bija ļoti gaidījuši mūs. Otrajā reizē, kad spēlējām Positivus, tas jau bija izaudzis daudz lielāks - cilvēku krietni vairāk, tomēr sākotnējā jaukā atmosfēra nebija mainījusies, un jutāmies ļoti labi, atkal tur atgriežoties. Mums ir vislabākās atmiņas par Latviju, un ceru, ka tas viss turpināsies arī koncertā trešdien.
Jūs esat lieli latviešu populārākās grupas Prāta vētra/Brainstorm iedvesmotāji - tās mūzikā jūtams jūsu daiļrades pieskāriens.
Wow! Ļoti patīkami to dzirdēt! Es to nezināju. Vienmēr priecājamies un jūtamies aizkustināti, ja kādu esam iedvesmojuši.
Ko šoreiz spēlēsiet Rīgā?
Strādājam pie sava jaunā albuma, tāpēc spēlēsim pāris jauno dziesmu, bet lielākoties tās būs jau pazīstamās - mums ir 14 studijas albumu, kurus visus mums gribas nospēlēt, un, iesildot kādu grupu, izvēle ir jo grūtāka, lai tajās 40 iesildītājiem atvēlētajās minūtēs parādītu labāko no tā, kas mums ir.