«Pa gadiem akadēmijas tehniskā bāze ir izveidota diezgan pamatīga - ir mācību paviljons, aparatūra. Šogad minimāliem līdzekļiem uztaisījām desmit studentu filmas - diplomdarbus, katru vismaz divdesmit minūšu garu, tā ka mazās mācību studijas jaudas ir respektējamas,» par filmu nozares studentu darbu LKA saka P.Krilovs.
Akadēmiskajā programmā patlaban LKA iespējams iegūt augstāko izglītību aktiera, dramaturga, filmu kritiķa un teorētiķa, režisora un operatora specialitātē. Trūkstot filmu producenta, mākslinieka inscenētāja, skaņu un filmu montāžas režisora specialitātes, turklāt akadēmiska programma tomēr orientēta uz teorētisku, ne praktisku zināšanu ieguvi. «No akadēmijas puses skola, protams, ir vēlme palīdzēt studentiem specializācijas apguvē. Akadēmiskās programmas uz to ir maz orientētas. Jo vairāk viņi zinās, jo profesionālāki būs, labāki speciālisti nākotnē. Nebūs lieli mākslinieki, kas zina, ko grib, bet nezina, kā to izdarīt.»
Skola praktiski nozīmēs semināru un meistardarbnīcu sistēmu, kurā bez maksas piedalīsies LKA studenti, bet varēs piedalīties arī cilvēki, kas «strādā vai grib strādāt nozarē. Kas zina maz, nemaz vai pietiekami, bet kuriem nepieciešama ārzemju pieredze».
Projekts paredz, ka nākotnē nodarbības vadīs arī ārzemju speciālisti. Pirmās nodarbības jau rudenī vadīs Uldis Cekuls un Gints Bērziņš. Tās attīstīs iemaņas operatora vai gaismošanas tehnikā, producēšanā un filmu pēcapstrādē. «Februārī gatavosim projektu Eiropas Komisijai, iesaistot ārzemju partnerus, ES un Baltijas valstis. Ja finansējumu izdosies iegūt, rudenī sāksies pusotra, divu gadu sistemātisks projekts,» min P.Krilovs. Līdz tam skola cer uz nelielu VKKF finansējumu.
«Tas ir liels pakalpojums Latvijas valstij, jo pilnām mutēm jau gadiem runāts, ka jāapzina nozares, kurās vajadzīgi speciālisti. Tas nav izdarīts. Pēc pieredzes zinu - ja studentu filmai vajag labu gaismotāju ar tehniku par saprātīgu cenu, labāk zvanīt uz Igauniju. Viņiem speciālistu ir vairāk. Lietuva izdarīja citu lielu lietu - viņi ir gatavi strādāt ar ārzemniekiem, nodrošināt filmām, ko tur veido, vietējās atbalsta grupas,» projekta potenciālo nozīmību komentē P.Krilovs.
Filmu skola mēģināšot «aizpildīt Latvijas robu»: «Protams, sastrādāšanās nav atkarīga tikai no tā, ka ir speciālisti. Mums nav likumdošanas kinojomā, nav politikas, kā palīdzēt ar nodokļiem... Neesmu tik ambiciozs, lai domātu, ka filmu skola visu atrisinās, bet kinostudija uzskata - pašlaik ļoti vērts ieguldīt laiku un naudu cilvēku izglītībā, jo tikai cilvēki var padarīt kinostudiju par izmantojamu telpu. Tikai telpu nevajag nevienam - uzreiz prasīs arī atbalsta grupas. Bet tas jau attiecas uz visu Latvijas izglītību kopumā - nevajadzētu to aizžmiegt ciet, jo tieši tas rada pievienoto vērtību.»