Spēle sākās līdzīgi kā Rīgā. Jau pirmajā minūtē viesi guva vārtus, šoreiz - rīdzinieki. Taču, iespējams, šī Jēkaba Rēdliha iemestā ripa nostrādāja ar mīnusa zīmi. Rīgas Dinamo spēlētāju domas tika novirzītas uz pretinieku vārtu apdraudēšanu, aizmirstot par to, ka šoreiz pretiniekos ir Ak Bars, nevis iepriekšējā mačā ar 6:4 pārspētais Ņeftehimik.
Uz aktivitātes rēķina gan tika iegūts skaitliskais vairākums, ar kuru realizāciju klājās pavisam bēdīgi. Pirmajā trešdaļā Dinamo četras reizes spēlēja pieci pret četri un vairākumā ne tikai palika tukšā, bet vienu ripu ielaida pat savos vārtos. Par spēles lūzuma ripu kļuva mājinieku ceturtie gūtie vārti, kad Mikaēls Telkvists nenoreaģēja uz tālmetienu. Kad Raitis Ivanāns izdarīja paviršu piespēli pie pretinieku zonas zilās līnijas un Morozovs ar Zaripovu klasiski izspēlēja pretuzbrukumu divi pret vienu, kļuva skaidrs, ka revanšēties par Rīgā piedzīvoto 0:3 zaudējumu neizdosies.
Ak Bars treneri pret Rietumu konferences pastarīti uzdrošinājās vārtos sūtīt 21 gadu veco Emīlu Garipovu, nevis pamatvārtsargu Konstantīnu Baruļinu un nekļūdījās.
Artim Ābolam līdz spēlei Ņižņekamskā būs jādomā, kā uzlabot spēli aizsardzībā un skaitliskajā vairākumā.