Vairāki komisijas pārstāvji norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu ir nepamatoti ieilgušas un darba grupai vai nu būs jānonāk līdz kompromisam, vai arī jāsamierinās ar to, ka komisija apstiprinās līdz šim iesniegtos priekšlikumus likumprojektam. Patlaban likuma grozījumiem iesniegti vairāki priekšlikumi, tostarp ierosinājumi izslēgt normu par tiesībām pieprasīt nocirsto koku atpirkšanu. Diena jau rakstīja, ka iepriekš diskusijās par aizsargjoslu likumu politiķi pauda bažas, cik saimnieciski notiek ST elektrolīniju aizsargjoslu apkopšana pašlaik un ka likuma grozījumu iespaidā izmaksas varētu kāpt.
Vakar sēdē notikušais apliecināja, ka gan politiķu, gan arī citu iesaistīto pušu vidū saglabājas asas viedokļu atšķirības - deputāts, ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība) asi kritizēja ST, norādot, ka uzņēmuma sniegtie dati par aizsargjoslu attīrīšanu no kokiem ir neskaidri un lieguši iesaistītajām pusēm objektīvi novērtēt kopējās ar aizsargjoslu sakopšanu saistītās izmaksas. Savukārt Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) uzsvēra, ka ir tikai normāli, ka izmaksas par aizsargjoslu uzturēšanu gulstas arī uz meža īpašnieku pleciem, jo sabiedrības vairākumam par prioritāru šajā jautājumā būtu jāuzskata energoapgādes drošība, pēc viņas teiktā, aizsargjoslu kopšana jāvērtē līdzīgi kā namīpašnieku pienākums no savas mājas jumta notīrīt lāstekas.