Attiecību paražas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, tieši tāpat kā bērni atkārto savu vecāku kļūdas. Piemēram, 79% no aptaujātajiem, kam tagad ir ciešas attiecības ar bērniem, arī bērnībā bija laimīgi, kamēr trešdaļai nepilnās ģimenēs augušu cilvēku neizdodas veidot laimīgas ģimenes attiecības.
Vecāku mīļuma, intereses, kopīgu tradīciju trūkums bērnībā iet roku rokā ar vēsām, atsvešinātām attiecībām ar paša bērniem pieaugušā vecumā. Vairāk nekā pusei cilvēku ar negatīvu bērnības pieredzi ir atsvešinātas attiecības ar saviem bērniem, savukārt laimi tagadējā dzīvē spēj atrast tikai 37% šo cilvēku. Taču pozitīvi ir tas, ka 68% no cilvēkiem, kam bijusi nelaimīga bērnība, apzināti pievērš uzmanību tam, lai neatkārtotu savu vecāku kļūdas. Pētījumā secināts, ka vislaimīgākie Latvijas iedzīvotāji ir ģimenēs, - tādi, kuriem ir vismaz pieci tuvi cilvēki, kurus var saukt par ģimeni un paļauties uz tiem grūtā brīdī. Nelaimīgāko cilvēku grupas Latvijā joprojām ir vecie cilvēki, vientuļie vai tie, kas ir šķīrušies, atraitņi vai tie, kas dzīvo vieni.
Tomēr, kā apliecina Amigo laimes indekss, aktīva līdzdarbošanās un piedalīšanās sabiedrības dzīvē, kas palīdz uzturēt ciešākas saites ar citiem cilvēkiem, veicina laimes veidošanos arī pašiem. Atvērti un sabiedriski aktīvi cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Svarīgi, ka tie, kas sevi uzskata par laimīgiem, biežāk paļaujas uz citu cilvēku atbalstu, kā arī vairāk uzticas citiem cilvēkiem. Interesanti, ka laimīgie biežāk veic arī brīvprātīgo darbu. Uzticēšanās citiem un gatavība mesties palīgā iet roku rokā ar gandarījumu un laimes sajūtu.
Amigo laimes indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes, ģimenes attiecību un tradīciju mērījums. Pērn tajā piedalījās 1000 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.