L. Vītola ir igauniete, kaut gan uzvārds liek nojaust, ka viņai ir arī latviešu saknes. «Mani senči bija dienvidigauņi. Kaut pati dzīvoju Tallinā, manas dzimtās vietas nav tālu no Valkas - Helme, Terva un Pikasilla,» viņa stāsta Dienai. «XIX gadsimta 90. gados mans tēva vecaistēvs nopirka māju un 28 hektārus zemes Latvijas pusē. Mans vecaistēvs un vecāmāte dzīvoja Latvijā ar Igaunijas vīzām. Saimniekošana lauku mājās Latvijā turpinājās līdz 1949. gada deportācijai.»
Ieinteresējusies par latviešu valodu un literatūru, sākotnēji Līvija Vītola to apguva patstāvīgi, vēlāk - Guntara Godiņa rīkotajos kursos Latvijas vēstniecībā.
Pēc igauņu un somugru valodu studijām Tartu Universitātē viņa strādājusi dažādus darbus, bijusi arī direktora vietniece E. Vildes un A. H. Tammsāres muzejā. Pašai iznākuši trīs dzejas krājumi un viena bērnu grāmata. Pērn tika izdota viņas sarakstītā monogrāfija par igauņu rakstnieku Eduardu Vildi.
Līvija Vītola ilgus gadus ir pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, igauņu žurnālos un laikrakstos rakstījusi apceres gan par A. Čaka, gan citiem XX gadsimta 20.-30. gadu latviešu dzejnieku darbiem. Līdzās dzejai viņu interesē arī tā laika tēlotājmāksla.
«Aleksandra Čaka vārds igauņiem nav pilnīgi svešs. Tie, kuri 1974. gadā redzēja Pētera Pētersona režijā iestudēto Čaka dzejas kompozīciju Spēlē, Spēlmani! ar pazīstamo igauņu dzejnieku un aktieri Juhanu Vīdingu galvenajā lomā, to nespēj aizmirst,» stāsta izlases veidotāja. «Citi zina, ka Rīgā ir Aleksandra Čaka iela, bet nopietni viņa dzeja Igaunijā nav pazīstama. Pirms 30 gadiem iznāca divi Čaka prozas izdevumi Itas Saksas tulkojumā, turpretim mūsdienās nebija praktiski nekā. Tāpēc es arī gribēju sastādīt un atdzejot viņa dzeju, kas man ir ļoti tuva.»
Krājumu, kurā iekļauti tādi populāri A. Čaka dzejoļi kā Tramvajā, Jaunkundze ar sunīti, Marijas iela, Pilsētas zēns un citi, papildina rokraksti un fotogrāfijas no A. Čaka muzeja Rīgā.
Latviešu dzeju Līvija Vītola sāka tulkot šajā gadsimtā. 2002. gadā atdzejoja Astrīdes Ivaskas dzejoļus un sastādīja kopīgu Astrīdes un Ivara Ivasku krājumu Rᅢᄂndav jᅢᄂrv (Lidojošais ezers). 2007. gadā iznāca Jura Kronberga dzejas izlase Maa-alune luule (Pazemes dzeja), kas tulkota kopā ar G. Godiņu - Čaka dzejas izlases konsultantu. Savukārt kopā ar Karlu Kello tapa grāmata par Rīgas igauņiem Sinu, minu ja meie Riia (Tava, mana un mūsu Rīga), kas tika izdota 2008. gadā.