Aleksandrs Cauņa
Apsveicu ar dramatisko iekļūšanu astotdaļfinālā. Kādas sajūtas?
Fantastiskas. Kad uzzinājām grupu, tad priecīgi nebijām. Cerējām izkļūt no tik sarežģītas grupas, bet pārliecības par to nebija. Pēdējā spēle izvērtās nervoza, vēl pēc finālsvilpes Milānā sekojām līdzi notikumiem Lillē.
Rezultātu Lillē rādīja uz tablo?
Nē, pie mūsu rezervistu soliņa bija televizors, lai var redzēt gan spēles ritējumu, gan rezultātu.
Vai neiekļaušana pamatsastāvā nebija pārsteigums?
Bija gan un ne tikai man - arī komandas biedri bija pārliecināti, ka pamatsastāvā spēlēšu es. Dienu pirms mača tikai to uzzināju. Treneris [Leonīds Sluckis, aut.] nolēma veikt izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām spēlēm... Taču biju pārliecināts, ka spēlēšu, kaut vai nākot uz maiņu.
Pakomentē stūra sitienu, pēc kura CSKA guva uzvaras vārtus!
Parasti centrēju tuvāk vārtsargam, bet šoreiz nolēmu centrēt aizejošu bumbu. Sanāca tieši Berezuckim uz galvas.
Tagad esi komandā viens no varoņiem.
Jā, tā varētu teikt.
Astotdaļfinālā ierindā atkal būs trīs konkurenti uz vietu pamatsastāvā. Vai tu jūti, ka savu iespēju spēlēt esi izmantojis?
Treneris uzreiz pēc uzvaras teica, ka nevienam vieta astotdaļfināla spēlēs nav garantēta. Būs treniņnometnes, kurās arī noskaidrosies nākamās sezonas pamatsastāva kodols. Tagad piešķirts mēneša atvaļinājums - braucu uz Latviju.