Siguldas novadā top kopienu pakalpojums Cerību sēta, kas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem paredz radīt apmēram sešas grupu mājas, kur katrā dzīvotu apmēram astoņi cilvēki. Lai to iemītniekiem sniegtu drošības sajūtu, apstākļus paredzēts pēc iespējas vairāk pietuvināt ģimeniskai videi. Plānots izvietot arī sporta laukumu, un ikdiena tiks organizēta individuāli, ļaujot katram iemītniekam iesaistīties dažādās aktivitātēs. Pagaidām vienīgais apliecinājums iecerei gan ir zemes gabals un attīstības plāns. Tā kā projekts iestrēdzis, biedrība Cerību spārni, kas to kūrē, augustā atklājusi telpas, kurās jau tagad darbojas jaunieši ar garīgās veselības traucējumiem.
Kad ierodas Diena, telpās redzama rosība. Top smalki Ziemassvētku rotājumi, tiek adītas zeķes, kuras vēlāk arī pārdos. Jaunieši sasveicinās un turpina strādāt. Edgars Cerību spārnos ir jau no pirmsākumiem. «Man ļoti patīk aust, ikdienā es dziedu. Gribētu, lai ātrāk atklāj Cerību sētu, tur būs dažādas darbnīcas,» stāsta puisis. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai vienā mājā būtu cilvēki, kas psiholoģiski var sadzīvot kopā. Sarunai ar Edgaru pievienojas arī Taiga, kas nupat, pārdodot uzadītu zeķu pāri, saņēmusi trīs latus: «Ļoti gaidu, kad varēsim pārvākties uz jauno vietu. Esmu dzīvojusi sešos pansionātos, un tajos visos man nepatika apstākļi.» Uz jautājumu, vai viņi varētu ar Edgaru sadzīvot vienā mājā, Taiga nekautrējas atbildēt noraidoši: «Ar viņu ne. Vakar pat gandrīz atkal izcēlās strīds.»
Centra vadītāja Evita Viļķina par valsts sociālajiem aprūpes centriem izsakās diezgan kritiski. Esot arī izņēmumi, bet lielākoties šādās iestādēs nav piemēroti apstākļi cilvēka attīstībai, viņi netiek pienācīgi nodarbināti. Līdz šim Cerību sētai iztērēti 30 000 eiro, nauda lielākoties ieguldīta ēku projektu izstrādē, kā arī piebraucamo ceļu projektā. «Gadu cīnījāmies, lai iegūtu atļauju no kāda saimnieka par to, ka piebraucamais ceļš skars arī viņa zemes gabalu,» stāsta E. Viļķina. Mainīts arī plāns, kur izvietot Cerību sētu. Sākotnējā iecere bija to darīt Morē, taču, kad sākās publiskā apspriešana, iedzīvotāji pretojās. «Saņēmām daudz negāciju no vietējiem iedzīvotājiem. Cilvēki neredzēja, ka tiks radītas jaunas darba vietas. Bija sajūta, ka mūs nomētās ar akmeņiem,» atceras vadītāja. Lai īstenotu plānu, vēl nepieciešami 1 670 000 eiro. Mēģināts piesaistīt arī ziedojumus, taču lieli panākumi ar to nav gūti. «Mēs vērsāmies pie uzņēmējiem ar lūgumu ziedot, bet viņi visi kā viens atbildēja - mēs sadarbojamies tikai ar Ziedot.lv,» atceras E. Viļķina. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta atzīst, ka portāla iekšējie noteikumi neļauj vākt ziedojumus būvniecības un infrastruktūras projektiem. «Mēs konsekventi pie tā pieturamies, jo šādu būvniecības ieceru ir ļoti daudz. Šādi projekti finansiāli ir ļoti ietilpīgi, un mēs saprotam, ka portāls tik daudz naudas nespēj savākt.»
Savukārt LM pārstāve Marika Kupče norāda, ka tas ir Siguldas pašvaldības projekts, kuram paredzēts piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Ņemot vērā, ar kādām grūtībām saskaras šis projekts, LM, attīstot alternatīvo sociālās aprūpes sistēmu, paredzēs naudu sabiedrības informēšanai, lai cilvēki kļūtu iecietīgāki pret citādo. Sešu gadu laikā alternatīvo pakalpojumu sistēmas attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā 90 miljonus eiro, tiesa - Cerību sēta pie pirmās naudas varētu tikt ne ātrāk kā 2016. gadā.