Diena jau rakstīja, ka likumprojekts «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» izraisījis plašus mediju ekspertu iebildumus. Jaunajā likumprojektā teikts, ka valdība izņēmuma stāvokļa, piemēram, kara situāciju, laikā var noteikt plašsaziņas līdzekļu un korespondences kontroli, informācijas aprites kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus. Norādīts arī, ka valdība var pavisam apturēt plašsaziņas līdzekļu izdošanu vai arī uzlikt arestu to produkcijai. Šādus ierobežojumus eksperti nodēvējuši par neadekvātiem, turklāt Sociālo zinātņu fakultātes profesore Inta Brikše sacīja, ka likumprojektā jaušama novecojusi izpratne par to, kā strādā mediji. Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne paudusi - likumprojektā nav ņemta vērā mūsdienu mediju situācija, ka informācija izplatās no jebkuras vietas pasaulē.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) mierina visus: «Vēlos uzsvērt, ka likumā tiek runāts tikai par tādām situācijām, kad pastāv reāls apdraudējums valstij, un ierobežojumi nav attiecināmi uz normāliem dzīves apstākļiem.» Savukārt AM pārstāve Dace Ankipāne skaidro, ka šāds regulējums veidots, par paraugu ņemot līdzīgu likumu tiesisko regulējumu Igaunijā un Lietuvā. Viņa arī norādīja, ka speciāli likumi par tiesisko regulējumu kara laikā ir katrā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī un šo likumu pamatprincipi paredz līdzīgas valsts institūciju papildu tiesības un fizisko personu pienākumus kara situācijā. Līdz šim spēkā esošā likuma tiesiskais regulējums ir balstīts uz 90. gadu sākuma iekšpolitisko un starptautiskās drošības situāciju, kad aktuāls bijis PSRS karaspēka izvešanas jautājums, skaidro AM. Mediju cenzūras nepieciešamību kara apstākļos D. Ankipāne saistījusi ar pēdējo gadu starpvalstu saspīlējumiem un konfliktiem, kuros pierādījies, ka psiholoģiskās un informatīvās operācijas ieņēmušas arvien nozīmīgāku lomu.