Par atklātajiem balsojumiem amatpersonu vēlēšanās premjera partija vēl zem Jaunā laika karoga iestājās jau sen, bet ar agrākajiem koalīcijas partneriem tas nekad nebija izdevies. Iepriekš tiesiskuma jautājumos Vienotību atbalstīja vienīgi Visu Latvijai!-TB/LNNK, ar kuru kopā tai nebija vairākuma, kāds tagad ir koalīcijā ar Zatlera Reformu partiju. Līdz ar Kārtības ruļļa grozījumu stāšanos spēkā Saeima atklāti varēs vēlēt ģenerālprokuroru, valsts kontrolieri, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, tiesībsargu, tiesnešus un pavisam drīz jau - Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus. Lai atklāti varētu balsot arī par Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešiem, Saeimai ir jāpieņem komisijām jau nodotie grozījumi Satversmē, bet tam ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
Visticamāk, ar personāliju interesēm saistītu cilvēcisko faktoru dēļ koalīcija nespēja vienoties par Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi tagadējās Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas vietā, lai valsts attīstības jautājumus paceltu augstākā līmenī. Apakškomisiju vada opozīcijas deputāts Raimonds Vējonis (ZZS), bet atbildību par šiem jautājumiem vēlējās uzņemties Zatlera Reformu partija, kuras pārstāvis ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. ZRP kandidāte uz šo amatu Zanda Kalniņa-Lukaševiča, kas vada Eiropas lietu komisiju, nevarētu vienlaikus būt divu lielo komisiju vadībā. Taču, iespējams, nekādas pārmaiņas apakškomisijas vadībā nenotiks, jo Vienotība ir apmierināta ar R. Vējoņa vadības stilu un darījusi to zināmu arī ZRP. Z. Kalniņa-Lukaševiča teica, ka pagaidām neplāno uzņemties jaunus pienākumus, jo ir daudz darba tagadējā amatā. Deputāti nobalsoja par Saimnieciskās komisijas likvidēšanu un Pilsonības likuma izpildes komisijas vietā izveidoja Sabiedrības saliedētības komisiju.