Pēc astoņarpus mēnešus ilga ceļojuma robotam bez aizķeršanās izdevās nosēsties Marsā esošajā 160 kilometru platajā Geila krāterī, kur tas pavadīs turpmākos divus gadus, vācot pierādījumus, ka šī planēta kādreiz ir bijusi vai nākotnē varētu būt apdzīvojama. Neilgi pēc piezemēšanās Curiosity uz Zemi nosūtīja melnbaltus fotoattēlus, kuros redzami robota riteņi un ēna, vēsta AP.
Laboratorijas nosēšanās uz Marsa izraisīja priekpilnas ovācijas ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) misijas kontroles centrā Pasadenas pilsētā Kalifornijā. Zinātnieki un inženieri, kuri pie Curiosity projekta bija strādājuši pēdējos desmit gadus, viens otru apsveica, draudzīgi apskaujoties. Kontroles centra vadītājs Čārlzs Elači salīdzināja misijas komandu ar sportistiem, kas piedalās olimpiskajās spēlēs: «Komanda atgriezās ar zeltu.»
«Šonakt tika izspēlēta liela drāma. Es jutos kā piedzīvojumu filmā, bet turpināju sev iestāstīt, ka tas ir pa īstam. Tas ir fantastisks pierādījums tam, ko spēj mūsu nācija un NASA,» sacīja Č. Elači.
Lepnumu par 2,5 miljardus dolāru (1,43 miljardi latu) vērtās misijas veiksmi neslēpa ASV prezidents Baraks Obama: «Ja kādam bija šaubas par ASV līderpozīcijām izplatījumā, tad te ir tonnu smags amerikāņu izdomas auglis, kas pašlaik atrodas uz Sarkanās planētas.»