Projekta kodolu veido divi cilvēki - reiz slavenās grupas Neutral Milk Hotel bundzinieks un akordeonists Džeremijs Bārnss un vijolniece Hetere Trosta. Rīgas koncertā viņiem piepulcēsies trompetists Sems Džonsons un perkusionists Isa Malufs.
Koncerta organizētājs Miks Magone TVNET publicētā intervijā ar AHAAH trāpīgi jautā, kas šos jeņķus rosinājis spēlēt Centrāleiropas mūziku (piemirsīsim uz mirkli, ka visa pasaule spēlē amerikāņu mūziku). Hetere Trosta atbild: «Manuprāt, interesēties un mīlēt kādu kultūru ir iespējams arī tad, ja bioloģiski tā nav tava. Ja arī mana ģimene nav cēlusies no Austrumeiropas, kaut kas šajā mūzikā un kultūrā vispār liekas pazīstams, rada tādu kā ērtības izjūtu. Protams, mēs esam un vienmēr būsim «autsaideri», ar to mums jāsamierinās, taču varbūt tieši tāpēc mēs spējam to novērtēt jo vairāk.» Iespējams, ka tieši šis «nepiederošo» statuss AHAAH dara tik interesantu.
Salīdzinot ar pirmajiem trijiem albumiem, kuri bija melanholiskāki, pēdējo albumu Dᅢᄅlivrance raksturo jestrāka spēle un enerģija. Varētu teikt, tā vairāk atbilst grupas nosaukumam. Savukārt paša albuma nosaukums, lai arī franču valodā, rada asociācijas ar hrestomātisko 1972. gada amerikāņu brīvdabas trilleri Deliverance, kur pilsētas čaļi nonāk nežēlīgā konfrontācijā ar lauciniekiem, ko, starp citu, nevainīgi ievada ģitāras un bandžo duelis starp atpūtnieku un muzikāli apdāvinātu lauku dauni, tādējādi iezīmējot primitīvās lauku kopienas vitalitāti. Nav šaubu, ka AHAAH šī līdzība nav pagājusi secen.
Parasti, domājot par mūsdienīgu pavērsienu Balkānu mūzikā, prātā nāk populārā amerikāņu indie grupa Beirut. To pazīst gana daudzi - katrā ziņā vairāk nekā A Hawk and a Hacksaw. Taču koncerta organizatori Skyr norāda uz iespējamību, ka cilvēki varbūt nemaz nebūtu iepazinuši Beirut līdera Zakarija Frānsisa Kondona Eiropas ceļojumu iespaidus un skatījumu uz Balkānu un Austrumeiropas tautu mūziku, ja vien jaunietis savulaik nebūtu lūdzis padomu un palīdzīgas rokas Bārnsam un Trostai darbā studijā, ierakstot savu pirmo albumu.