Darījumu apjoms nekustamo īpašumu tirgū joprojām sasniedz apmēram trešdaļu ceturtdaļu no pirmskrīzes apjoma. Arī cenas joprojām par 50% zemākas. Pēc banku un nekustamo īpašumu kompāniju datiem, cenu svārstības notiek par 2-4% mēnesī. «Katrs šīs svārstības mēģina pasniegt tā, kā tas viņam ir izdevīgi, taču tās ir nebūtiskas un tirgus ir uzskatāms par stabilu,» saka DnB Nord bankas eksperts Kaspars Anckalniņš.
«Tie īpašumi, kurus cilvēki gribēja pārdot par jebkuru cenu, ir beigušies. Tagad palikuši tie, kas var gaidīt. Cenas vairs nav tik zemas,» saka Latio prezidents Edgars Šīns.
K. Anckalniņš norāda: patlaban neksutamo īpašumu tirgū dominē dabiskais pieprasījums - dzīvokļus iegādājas cilvēki, kuriem tas nepieciešams dzīvošanai. Pirkums parasti tiekot veikts izsvērti - cilvēks nāk uz banku ar konkrētu īpašumu un velta ilgāku laiku izvēlei, nevis kā agrāk - steidz pieņemt lēmumu dienas laikā bailēs, ka dzīvokli nopirks kāds cits vai tam pacels cenu, stāsta K. Anckalniņš. Kredītus bieži izvēlas ņemt ne uz maksimālo termiņu, bet 10-20, pat pieciem gadiem.
Tipiskākais nekustamā īpašuma pirkums esot apmēram sērijveida dzīvoklis ap 50 kvadrātmetru platībā, kas maksā ap 30 000 eiro. Ar kredītu, kas sedz 80% no pirkuma summas, pirmajai iemaksai vajadzīgi apmēram 6000 eiro, ko daļa cilvēku tomēr var atļauties, stāsta eksperts. Mēneša maksājums šāda dzīvokļa kredītam ir apmēram 120-130 latu mēnesī. Tomēr viena no tendencēm - darījumi bieži notiek arī skaidrā naudā bez kredītiestāžu starpniecības, kārtējā pārskatā atzīst nekustamo īpašumu kompānija Arco Real Estate.
E. Šīns uzskata - bez banku veidotā pieprasījuma cenas nokristu vēl zemāk nekā patlaban. Tad cilvēki, kuriem ir nauda, «izvilktu to no zeķēm un pagultēm» un atkal pirktu dzīvokļus. «Vajag ļaut, lai spekulē, lai strādā,» uzskata E. Šīns. «Mēs dzīvojam iekārtā, kur spekulēt ir labi. Tas ir tāpat kā spekulēšana akciju tirgos - Amerikā taču neviens neuzskata Volstrītu par apkaunojumu,» uzsver E. Šīns.
«Patlaban nekustamo īpašumu tirgu raksturo divas lietas - nepārliecinātība par makroekonomisko situāciju un par cenu. Daudzi domā, ka cena vēl gāzīsies,» saka K. Anckalniņš. «Cilvēkiem jāskaidro, ka tas tā nav, jo, mūsuprāt, cena ir stabila. Ja cilvēki domās, ka cena gāzīsies, viņi neko nepirks, pat ja mājoklis būs patiešām nepieciešams. Ja domās, ka skries uz augšu, atkal skries līdzi tie, kas pirks, lai vēlāk pārdotu,» stāsta K.Anckalniņš.
K.Anckalniņš apgalvo, ka Latvijā arī patlaban ir diezgan daudz cilvēku, kuriem ir reāla vajadzība iegādāties mājokli. Viņi gan vēlētos, gan varētu atļauties iegādāties dzīvokli, taču pagaidām to nedara, šauboties par tirgus stabilitāti.
DnB Nord eksperts lēš - ja šie cilvēki pieņemtu lēmumu, iespējams, pieprasījums pēc dzīvokļiem palielinātos apmēram par 30%.