Ir, protams, Indijā daudz cilvēku, kuri dzīvo uz ielas. Lielās pilsētās ir pat desmit procenti šādu cilvēku. Iebraucot Deli nakts vidū, redzēju, kā viņi tup pie ielas ugunskuriem un cep savu dienišķo maizīti. Jā, vietām ir arī lielas atkritumu kaudzes, pa kurām cilvēki rakņājas, lai atrastu kaut ko noderīgu sev vai pārdošanai. Ielu malas pilnas ar gruvešiem un sadrupušiem ķieģeliem. Bet tas pats ir visās pasaules malās.
Indijas pilsētās auto braukšanas stils gan ir traks! Neviens nerāda, ka mainīs joslu - vienkārši skaļi un nepārtraukti taurē un brauc, kur grib. Bet man nebija bail. Kaut kā plūdu tai ritmā. Pati gan negribētu sēsties Deli pie stūres.
Fascinējoši ir, ka šajā drūzmā un tūkstošiem mašīnu traucoties garām cilvēki vienkārši ielas malā vai uz trotuāra guļ - svētā mierā!
Bet tagad par ēdienu. Ēdām daudz un ar lielu dažādību - gan veģetāru, gan neveģetāru ēdienu. Beigās pat ēdām samosas (eļļā ceptus pīrāgus) no ielas tirgoņa, kā arī augļus, ko pārdod skaistās sievietes pludmalēs.
No gaļas, protams, Indijā ir tikai jērs un vista, jo svētās govis indieši neēd. Tas būtu kā ēst savu Mammu, viņi saka. Cūkas gaļu ēd tikai zemākā kasta un tā arī ēdienkartēs to neredzēju, kaut viesnīcās tūristiem brokastīs bija bekons. Tas vēl no angļu tradīcijām. Tad vēl zivis. Bet lielākā daļa ēdienu - īpaši ajūrvēdu kūrortā, bija veģetāri un - ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas, ko es iemīļoju no pirmās dienas, ir panīrs - dažādos veidos un mērcēs sautēts siers. Tandūrī krāsnī (māla vāzveidīga malkas krāsns) cepta vista, gaļa, siers un maize ir vienmēr bijis mans indiešu virtuves favorīts. To ēst Indijā bija kaut kas īpašs. Augļi, īpaši ananasi, bija patiešām dievīgi. Nav brīnums, ka visos tempļos tos nes kopā ar samtenēm (šķiet, indiešiem vispopulārākā puķe) kā ziedojumu.
Vienreizēji salāti ir ananass, arbūzs, vīnogas, kokosriekstu skaidiņas, rieksti un diedzēti graudi. Tos ēdām katru rītu. Grilētas zivis, kalmāri un garneles. Un neskaitāmi fritētu dārzeņu ēdieni. No jēra vislabākie bija kebabi - reizēm ļoti pikanti, citviet diezgan maigi.
Vīns un alkohols Indijā ir dārgs. Intersanti, ka viena no labākām vīndarītavām saucās Sula. Pats par sevi saprotams!
Indija ir milzīga, un vienā reizē neiespējami visu apgūt. Braukšu atkal. Maršruts jau izplānots...