Kas mainījies jūsu dzīvesveidā?
Bērni bija mans pamudinājums sākt gatavot, jo līdz tam, ja man bija izvēle vārīt kartupeļus vai ēst sausu maizi, es ēdu sausu maizi. Vecākā meita neēda gardumus no burciņām, bija jāgatavo pašai. Tagad cepeškrāsni izmantoju vai ik dienas. Esmu pārliecināta, ka produkts, ko audzējusi mamma, ir pats labākais. Braucot pie viņas uz laukiem, vedu paku ar sēklām. Gatavošanā ievēroju principu, lai produkti būtu dabiski. Gaļu nepērku veikalā, bet no cilvēkiem, kuri cūciņu paši ir izaudzējuši. Kad gaļa saldētavā iet mazumā, zvanu mammai un saku - man vajag gaļu! Vasarās obligāts pasākums ir meža izcirtumā lasīt meža ogas. Elza vienmēr teic, ka grib suliņu, un viņas suliņa ir no mūsu salasītajām ogām. Gatavošana mājās ļauj ietaupīt.
Ieklausāties dietologu padomos?
To darīju agrāk, nu vairs ne. Studentu laikos izmēģināju drastisku diētu. Toreiz biju ar noslieci uz korpulenci. Kad aizbraucu pie mammas, ēdu tā, ka viņa man draudēja slēgt maizes kasti un ledusskapi, nebija sāta sajūtas. Viena diēta solīja, ka divās nedēļas varu nomest astoņus kilogramus. Tā kā esmu ļoti apzinīga jebkurā lietā, ko daru, tad ļoti strikti vadījos pēc plāna. Trešajā šīs diētas dienā nevarēju piecelties no gultas, man bija ārkārtīgi liels vārgums, bet iesākto turpināju. Protams, manām pūlēm nebija rezultātu, jo pēc diētas atsāku ēst. Šķiet, pēc bērniem vielmaiņa kļuva citāda - tāda, kāda esmu šobrīd, nekad neesmu bijusi.
Vai sportojat?
Ja ir laiks, brīvdienās labprāt braucu slēpot. Protams, uz kalnu nedodos, ja nākamajā dienā ir koncerts. Pirms koncerta nepieciešams miers. Nevaru arī atļauties gūt kādu traumu vai saaukstēties. Bet taisnība, ka mammām nemaz nevajag iespringt ar sporta aktivitātēm, pietiek ar bērniem, kuri bieži ir rokās. Dzīvojot ceturtajā stāvā ar vītņveida kāpnēm bez lifta, fizkultūras pietiek. Turklāt, nākot no veikala ar iepirkumu maisiem, negribu kāpelēt divreiz. Tādēļ kā pauninieks vienā rokā stiepju iepirkumu maisu, otrā - bērnu.
Saka - lai darbs izdotos, nepieciešams stresiņš. Ko jūs par to domājat?
Nepiekrītu. Manuprāt, stresu - adrenalīnu - varu smelties, slēpojot no kalna, bet, lai koncerts labi izdotos, man tas nav nepieciešams. Uz skatuves stresoju tikai tad, kad neesmu pietiekami sagatavojusies. Tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no manis, bet arī no organizatoriem. Atminos, ka milzīgs stress bija, kad koledžas laikā mācījos spēlēt klavieres. Toreiz nemācēju sevi kontrolēt. Arī tagad mani vislielākie nakts murgi ir par klavierkoncertiem. Ja uznāk kreņķis, man svarīgi atrast cilvēku, ar ko aprunāties. Tas nav mans draugs, viņš uzskata, ka ar problēmām nedrīkst uzbāzties. Ja gribu ko pastāstīt, zvanu māsai vai mammai. Iespējams, man vajag, lai pašausminās pretim. Man vajag dzirdēt - ārprāts! Asarās izplūstu tikai tad, ja bēdas sakrājas. Garastāvokli uzlabo labas atsauksmes. Siguldā kādā kafejnīcā kundzīte pienāca klāt un teica - es jau jūs vakar šeit redzēju. Ja pienāk klāt un saka - brīnišķīgs koncerts. Patīkami. Bet distancējos no komentāru lasīšanas par sevi.
Kas jums ziemā kompensē saules trūkumu?
Man nav saules trūkuma, jo pērn saules enerģiju uzņēmu pietiekami daudz, jūrmalā pavadīju visu vasaru. Novembrī bijām siltajās zemēs. Man patīk arī drūmi laikapstākļi, lietus. Saģērbos silti, termosā sataisu tēju, uzlieku uz ratiem plēvi, lai tie nesamirkst, un eju. Ziemā brīnišķīgi jūtos labos sniega zābakos. Protams, lai tādos laikapstākļos nesaslimtu, sevi ir jāsaudzē, bet veselība man ir laba. Esmu pārliecināta, ka slimošanas rodas no stresa, bet manā dzīvē lielu stresu nav.
Vai dzīvojat pēc plāna?
Es neplānoju sīkumus, bet zinu, ko gribu. Savus plānus vienmēr piepildu. Tagad gan man ir attaisnojums - mazi bērni. Neapņemos utopiskas lietas, piemēram, vienu gadu bija mērķis iemācīties ar dēli braukt, iemācījos. Tagad gribu atsākt valodu un ģitārspēles mācīšanos, gribu iemācīties slidot atpakaļgaitā. Jau kopš koledžas vecuma apzināti vadījos pēc plāna - vajag izglītību. Ja nebūtu izkopusi dziedāšanas talantu, ietu tīrīt mājas. Tas man patīk, pat draugs bieži saka, ko tu vari pulēt visu laiku? Bet man patīk, tas liekas forši. Izmēģinu jaunas lietas, piemēram, logus mazgāju ar brīnumlupatiņām. Tām ir pareizā mikrošķiedra, viena ir slapjā, kuru samitrina ar ūdeni, otra ne. Tās ir ļoti labas, nav jālieto ķīmija. Tomēr vairs neesmu tik pedantiska kā agrāk. Kādreiz, ja kārtoju māju, sakārtoju arī zīmuļus uz galda. Matu ķemme bija jāsagriež tā un ne citādi. Bērni visu maina.u