Kaut arī šogad Advente iesākusies jau pirms 30. novembra, Rēzeknes Augstskolas studenti paliks uzticīgi šai pirms divpadsmit gadiem sāktajai Andrejdienas svinēšanas tradīcijai. Līdz ar rotaļām, dančiem un nākotnes zīlēšanu šajā vakarā tiek lasīta dzeja un proza, prezentētas jaunas grāmatas un mūzikas albumi. Un šogad tiks izspēlētas arī īstas latgaliešu kāzas! No studentu tusiņa Andrejdiena ir pārtapusi par nozīmīgu Rēzeknes kultūras dzīves notikumu. Kā stāsta Andrejdienu idejas autore Rēzeknes Augstskolas profesore Humanitāro zinātņu katedras vadītāja Ilga Šuplinska, Andrejdiena ir brīvs un neformāls pasākums, kurā nav klausītāju un skatītāju, visi radoši darbojas.
Folklora kopā ar dzeju
Kāpēc tieši Andrejdiena? «Nē, rektora Andreja gan mums nekad nav bijis,» pasmejas Ilga Šuplinska. Pirms divpadsmit gadiem viņām abām ar filoloģijas doktori folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli bijusi doma atrast kādu latviešu svinamo dienu, kurā praktiski izglītot studentus par folkloras tradīcijām. Lieldienas jau bijušas garām, Ziemassvētki vēl tālu, tuvākā diena bijuši Andreji. «Protams, svarīgi ir arī tas, ka šī diena Latgalē vienmēr ir svinēta kā pēdējā svinamdiena pirms Adventes, kad vēl var dejot, līksmoties un zīlēt savu likteni, bet pie vienas reizes nolēmām tur arī piesaistīt augstskolas jaunos literātus, kuru mums ir daudz. Salikām šīs it kā nesaderīgās lietas kopā - folkloras tradīcijas kopā ar moderno dzeju.»
Par Andrejdienas rīkotājiem tiek piesaistīti pirmo kursu studenti. No sākotnēji mazas telpas šis pasākums tagad ir pārgājis uz pilsētas kultūras namu, un uz Andrejdienu nākot ne tikai studenti, bet arī viņu vecmāmiņas.
Katru gadu kas jauns
Otra Rēzeknes Augstskolas Andrejdienu pazīme esot to neparedzamība, katru gadu tiekot izdomāts kas jauns, ar ko pārsteigt auditoriju, - interaktīvās izdarības, literārās mīklas, ciemiņi. Visplašāko rezonansi guvusi Andrejdiena pirms gadiem pieciem, kad uz to atbraukusi grupa Pērkons kopā ar dzejnieku Juri Kronbergu, lai prezentētu jauno disku Vilks Vienacis, turklāt Pērkons nemaz neesot paprasījis honorāru. Citādi jau tas nemaz nebūtu iespējams, jo Andrejdienā ieeja ir bez maksas, tās finansētāji ir Rēzeknes Augstskola un Kultūrkapitāla fonds, tradicionālā Andrejdienas kliņģera un tējas pietiekot visiem. Pēc Jura Kronberga ierosmes sākusies vēl viena populāra Andrejdienas tradīcija - literārais kabarē, kurā ikviens var piedalīties, nolasot kādu savu tekstu, kas nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Tomēr parasti kabarē ieilgstot, jo gribētāju tajā piedalīties ir daudz.
Savukārt ikgadējā Andrejdienas balva milzīgā cepure radās, pateicoties vietējā laikraksta Rēzeknes Vēstis jauno autoru dzejas klubam Pegazs un viņu vadītājai Līgai Seikstai, kuri pasnieguši pašdarinātu cepuri jaunajam dzejniekam Eināram Dervinīkam un pareģojuši tam kļūt par Latgales Raini. Kādreizējais aģentūras LETA Rēzeknes korespondents Einārs tagad strādā mēbeļu firmā Anglijā, tomēr Andrejdienas balvu pēc tam saņēmuši daudzi talantīgi autori, arī Svens Kuzmins, Dace Skrauča, Ineta Ratinīka, Valentīns Lukaševičs un Artūrs Uškāns.
Pušķos vārtus
Literārais kabarē būs arī šoreiz, bet pasākuma otrajā daļā visi sēdīsies ap garu kāzu galdu, lai atcerētos divus šā gada jubilārus - Raini un Antonu Kūkoju. Izmantojot Raiņa savāktās Vitebskas guberņas kāzu ierašas un savas māmuļas stāstīto, dzejnieks Antons Kūkojs, kam šogad apritētu 70 gadu, bija izveidojis uzvedumu Latgales kāzas, kas pagājušā gadsimta 80. gados ieguva milzīgu popularitāti. Šoreiz uzveduma režisore ir Ilga Šuplinska, bet jaunā pāra un kāzu viesu lomās iejutīsies deju kopa Dziga, kapelas Dziga muzikanti un visi klātesošie. Viņi varēs gan piedalīties goda vārtu celšanā, gan pagasta (vecs Latgales vārds, ar ko apzīmē dāvinājumu jaunajam pārim) samešanā, gan arī tostu konkursā. Kaut arī plānā maciņa dēļ kāzu galds nebūs tik bagātīgs, kā tas Latgalē pieņemts, organizatori domā, ka jautrības netrūks.