Anšovs ir maza, brūngani, iepelēki tumša un brīnum garda zivtele, kas parasti līdz mums nonāk, marinēta olīveļļā vai sālī. Anšovs ir siļķes radinieks. Par vislabāko apmešanās vietu tas atzinis Biskajas līci, bet tam patīk arī Melnā jūra un Atlantijas un Klusā okeāna mēreni siltie ūdeņi. Baltijas jūrā tas mēdz ieklīst, bet ir te patiešām rets viesis. Un anšovs ir anšovs, bet brētliņa ir brētliņa, lai gan izmēri tām aptuveni līdzīgi. Tās ir divas dažādas zivis ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc izskata un garšas.
Tā kā pēc noķeršanas anšovu garša strauji zūd, tie līdz eiropiešu galdam nekad nenonāk jēlā veidā, bet gan safasēti smukās, mazās burciņās vai metāla kārbās. Vispirms anšovi tiek filēti, tad tos iesāla un pēc tam uzglabā eļļā (vislabāk olīveļļā) vai vienkārši sālī (pirms lietošanas iesaku viegli noskalot ūdenī).
Pirms pāris gadiem britu bezpeļņas organizācija Marine Conservation Society, kas gādā par jūras ūdeņos dzīvojošo aizsardzību, anšovus bija ierindojusi to zivju sarakstā, no kuru patēriņa labāk izvairīties, jo draudēja to izķeršanas briesmas (tagad tā iesaka anšovus lietot ar apdomu). Tad kāds britu pavārs, anšovu fanātiķis, kas nebija gatavs atteikties no savas iecienītās zivteles, izteicās, ka viņam nav ne jausmas, ar ko to varētu aizstāt: «Tas būtu tāpat, kā mēģināt atrast aizstājēju banānam.»
Pilnībā piekrītu, ka anšovu nevar aizstāt, bet atšķirībā no banāniem tos var vispār neizmantot. Es dievinu anšovus, bet, būsim atklāti, tikai viszvērīgākais gardēdis pamanīs, ka Nicas salātiem nav pievienoti tie pāris anšovu. Uz pieņemšanu pie prezidenta 18. novembrī nevar ierasties bez vakarkleitas/smokinga, bet var iet bez zeltītām aproču pogām/pērļu virtenēm. Nu nebūs jau īsti tas, bet ierasties var! Tieši tāpat ir ar anšoviem - nav iespējams atrast recepti, kur bez tiem kaut kādā mērā nevarētu iztikt. Turklāt jāatgādina, ka anšovs ir zivtele ar spēcīgu garšu, un nebūs tālu jāmeklē cilvēki, kas, jau tikai izdzirdot tās vārdu, sāk izdvest garas «vēēēēē» skaņas.
Anšovus var ēst vienkārši uz maizes. Reiz Umbrijas (Itālija) laukos mūsu mazās viesnīcas īpašnieks no rīta nemainīgi ēda brusketu ar pāris anšoviem virsū. Anšovs ir ideāls sabiedrotais visām pastām un picām. Parastajai tomātu mērcei atliek piegriezt melnās olīvas un pāris anšovu, lai tā vairs nebūtu nekāda parastā tomātu mērce. Anšovs ir arī labs draugs ceptām zivīm. Sablendē anšovus ar sviestu un ķiploku, ar šo pastu pirms cepšanas apziež zivis - garšo izcili labi. Tikai jāuzmanās, ka anšovu spēcīgā garša nesāk prevalēt pār pārējām.