Ar citiem karogiem
Latvijas Šaha savienības prezidents, advokāts Ilmārs Krūms uzsver, ka šādas attieksmes dēļ vairāki šahisti jau ir mainījuši karogu, ar kuru startē pasaulē un gūst ievērojamus panākumus.
Šī gada martā no Starptautiskās Šaha federācijas saņemta informācija, ka pazīstamā Latvijas šahiste Anda Šafranska, kura pēdējos gadus dzīvo un strādā Francijā, nolēmusi turpmāk startēt ar Francijas karogu. Lielmeistare, kura šā gada 2. decembrī svinēs 50 gadu jubileju, Latvijas izlases sastāvā piedalījās četrās šaha olimpiādēs, aizvadot 43 spēles. Par lielmeistari A. Šafranska kļuva 1999. gadā, līdz tam sešas reizes kļūstot par Latvijas čempioni.
Latvijā izauguši un vēlāk par dzīvesvietu citu valsti izvēlējušies daudzi šahisti. No pazīstamākajiem jāmin lielmeistari Aleksejs Širovs (Spānija), Daniels Frīdmans (Vācija) un Arkādijs Naidičs (Vācija), Aleksandrs Šabalovs, Igors Rausis, Aleksandrs Voitkevičs, kā arī ASV eksčempione Anna Hana.
Apgabaltiesa, kas nolēmusi, ka nauda nav jādod, spriedumā norāda (piekrītot IZM argumentiem), ka minētās sacensības - Pasaules šaha olimpiāde - esot ne šis, ne tas, jo nav ne Eiropas vai pasaules čempionāts, ne olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs vai finālsacensības, tāpēc nav uzskatāms par tādu, kam budžeta nauda ir jādod.
I. Krūms argumentē, ka Pasaules šaha olimpiāde ir lielākais šaha pasākums un tas notiek reizi divos gados. «Ja naudu neatradīsim, tad pirmo reizi nepiedalīsimies lielākajās šaha sacensībās, kurās piedalās pat nabadzīgo Āfrikas valstu sportisti,» viņš norūpējies stāsta. Tagad Šaha savienība meklē vismaz 12 tūkstošus latu, lai olimpiādē piedalītos vismaz desmit cilvēku sastāvā. Ideāli būtu 14 braucēju, ar komandu kapteiņiem un treneriem kopā. Latvijas sportisti jau vienas sacensības palaiduši gar degunu - Eiropas čempionātu šahā Horvātijas pilsētā Rijekā. Iemesls prozaisks - nesamaksāti parādi, kuru dēļ Latvijas dalību Eiropas Šaha savienībā apturēja. I. Krūmam ir cerības šo parādu segt līdz rudenim, lai vismaz jaunie Latvijas spēlētāji varētu piedalīties Eiropas meistarsacīkstēs.
Eiropai jau parādā
Šaha savienības valde saviem biedriem un līdzjutējiem izsūtījusi vēstuli, kurā lūdz pēc finansiāla atbalsta, jo Eiropas Šaha savienība parādu dēļ nolēmusi ar šī gada sākumu nepielaist mūsējos spēlēt Eiropas čempionātos. Parāds latos - 1736.
«Summa nav astronomiska,» atzīst savienības prezidents I. Krūms un turpina, «pašmāju šahisti ir pietiekami augstu starptautiskajos reitingos, lai varētu piedalīties nozīmīgākajās sacensībās, tāpēc valsts nostāja ir neizprotama.»
Šaha lielmeistars Normunds Miezis, kurš Latvijā ir viens no labākajiem spēlētājiem, Latvijas šaha pavalstniecību pagaidām pamest negrasās, kaut vilinājumi ir lieli: «Šahisti nav izlepusi tauta. Es palikšu uzticīgs Latvijai, te manas mājas. No skolu direktoriem dzirdu, ka interese par šahu skolās sākusi atjaunoties, īpaši vidusskolēnu vidū. Zinu, ka šaha spēlētājiem kopumā ir labākas sekmes, šahs attīsta domāšanu.» Turcijā, pēc viņa teiktā, šaha spēle esot viens no mācību priekšmetiem skolās. N. Miezis ir neizpratnē par IZM nostāju, jo viņam nācies spēlēt šahu sacensībās pat ar Irākas pārstāvjiem. Viņš retoriski vaicā: «Kā var būt, ka irākieši spēj nodrošināt sportistu dalību turnīros, bet Latvija nevar?» N. Miezis uzsver, ka Pasaules šaha olimpiāde ir tik nozīmīgas sacensības, ka sportisti dara visu, lai varētu piedalīties vislabākajā formā.
Pasaules šaha olimpiāde septembra beigās notiks Hantimansijskā Krievijā. Iepriekšējā šaha olimpiādē 2008. gadā Latvijas izlase ieņēma 44. vietu 154 vienību konkurencē. Sieviešu izlase izcīnīja 28. vietu 114 komandu konkurencē.