Pieprasīts pakalpojums
Sergejs mācījies Rīgas 21. vidusskolā klasē ar padziļinātu fizikas un matemātikas apguvi. Pēc skolas sācis studēt RTU Enerģētikas fakultātē, kur ieguvis inženiera bakalaura grādu tehnoloģisko procesu automatizācijā siltuma enerģētikā. Sergejs atzīst, ka, sākot studijas 1990. gadā, vēl nav bijusi iespēja apgūt nozares jaunākās atziņas un tehnoloģijas, bet vēlāk daudz mācījies patstāvīgi. Profesijā jāizglītojas nepārtraukti.
Pēc augstskolas vairākus gadus Sergejs strādājis privātajā biznesā, tikai daļēji saistītā ar siltumenerģētikas tehnikas ražošanu. Ekonomiskā krīze likusi pārdomāt un mainīt nodarbošanos, un pēc veiksmīgām darba pārrunām viņš pirms trim gadiem sācis strādāt a/s Rīgas siltums. «Jauniešiem varu ieteikt izraudzīties specialitāti, pēc kuras pieprasījums būs vienmēr. Manuprāt, pakalpojumi, kas saistīti ar siltuma, ūdens, elektroenerģijas apgādi, būs nepieciešami arī nākotnē,» ieteic Sergejs un uzskata, ka pašlaik strādā stabilā uzņēmumā.
Būdams siltuma tehnisko iekārtu inženieris, sākumā viņš pamazām apguvis uzņēmumā izmantotās iekārtas un darba principus. Pēc diviem gadiem kļuvis par Rīgas siltuma Ražošanas daļas vadītāja vietnieku. «Lai ar savu darbu būtu apmierināts pats un arī citi, tam ir jāpatīk, citādi nebūs pozitīvu rezultātu,» teic siltuma inženieris.
Ievieš novitātes
Rīgas siltuma galvenais uzdevums ir ražot un piegādāt siltuma enerģiju galvaspilsētas iedzīvotājiem. Ražošanas daļas inženieri rekonstruē un, ieviešot jaunas tehnoloģijas, modernizē dažādos siltuma avotus - katlu mājas un centrāles.
Tiek apmeklēti kursi un semināri, notiek sarakste ar kolēģiem un piegādātajiem citās Eiropas valstīs, lai uzzinātu par modernāko iekārtu ražošanu un izmantojumu, tiek veikti iepirkumi. «Jāmācās valodas, lai būtu konkurētspējīgs arī Eiropā,» uzsver Sergejs, kas pats pārvalda vairākas. Viņam pievilcīgākais savā profesijā šķiet tieši sekot jaunākajām tehnoloģijām. «Gatavojam tehniski ekonomiskos pamatojumus centrāļu rekonstrukcijām un modernizācijai. Tā kā likumi nemitīgi mainās, grūtākais ir apjomīgā materiāla studēšana, tālāka dokumentācijas saskaņošana, jo runa ir par miljoniem latu un nedrīkst kļūdīties,» Sergejs iezīmē arī pienākumu mīnusus.
Rīgas siltums siltumenerģijas piegādei izmanto aptuveni 900 km siltumtīklu. Uzņēmumam piederošo siltumtīklu kopējais garums ir 676 km, 191 km no tiem ir īpaši bezkanāla siltumtīkli, kas aprīkoti ar signalizācijas sistēmu. Rekonstruējot siltumtīklu maģistrāles, ar tiem nomaina nokalpojušos cauruļvadus, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus. Lai palielinātu vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un nomainītu novecojušās iekārtas un katlus, tiek izbūvētas arī biokurināmā katlu mājas un koģenerācijas stacijas.
Tā kā siltumenerģijas tarifi atkarīgi no Krievijā iepirktās dabasgāzes cenas, tiek izstrādāti projekti, kas ietaupa kurināmā resursus un ļauj tos diferencēt. Lai gan Sergejam ikdienā ir mazāka saskare ar iedzīvotājiem, arī viņš jutis, ka daudzus neapmierina siltuma maksājumu tarifu maiņa. «Ja aukstā laikā nav siltuma un karstā ūdens, izjūtam, cik tas nozīmīgi, tāpēc siltuma speciālistu darbs ir svarīgs. Nopietni strādājam pie projektiem, kas palielina biokurināmā apjomu kurināmā bilancē, realizējam plānus, kas būtiski uzlabo iekārtu lietderību un automatizē darba procesus,» Sergejs teic un skaidro, ka ir daudz darīts siltuma zudumu novēršanā.
Galvenā ir operativitāte
Siltuma inženieri strādā siltumenerģijas ražošanā, siltumtīklu apkopē un rekonstrukcijā, attīstībā un plānošanā, veic arī ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. Avārijas dienestā strādājošajiem inženieriem jārēķinās, ka var nākties strādāt arī naktīs un brīvdienās, gan lielā salā, gan vasaras karstumā, jo radušies defekti jānovērš operatīvi. Remonti, apkopes darbi notiek pārsvarā vasarā, lai apkures sezonas laikā iekārtas būtu droši ekspluatēt un tās darbotos efektīvi. Informatīvā nodrošinājuma dienestā, izmantojot speciāli izstrādātas datorprogrammas, var attālināti novērot un regulēt notiekošo siltuma centrālēs, analizēt iekārtu darbību. Dispečeru dienestā strādā inženieri ar lielu pieredzi, jo kontrolē visu Rīgas siltumapgādes procesu un, piemēram, dod norādes Latvenergo speciālistiem, ar kādu temperatūras grafiku jāstrādā TEC. Tiek arī uzklausītas iedzīvotāju sūdzības un tālāk doti uzdevumi attiecīgajiem dienestiem un speciālistiem.
Gan dispečeru, gan avārijas dienestā darbs notiek maiņās, bet citās struktūrvienībās tas sākas no 7.30 un ilgst līdz 16.15. «Savu darba dienu jāiemācās plānot, ko parasti daru iepriekšējās dienas noslēgumā, citādi neizdosies organizēt arī citu cilvēku darbu,» stāsta Sergejs. Viņa darbarīks ir paša prāts un dators, bet, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, jāizbrauc arī uz konkrētiem objektiem. Ražošanas daļā strādā vēl pieci darbinieki, un iknedēļas plānošanā kopā ar pārējiem kolēģiem tiek apspriests darāmais ilgākam laikam. «Šajā profesijā jāpiemīt tehniskai pieejai un loģiskai domāšanai, jāsaprot lietas būtība, tikai tad var izdomāt, kā uzdevumu risināt. Jābūt ieinteresētam visu laiku apgūt un uzzināt jaunāko nozarē,» Sergejs uzskata un stāsta, ka aizvien pieaug pieprasījums pēc izglītotiem, atvērtiem jaunajiem kolēģiem.