Apsaimniekotāji arī netic iespējai parādu piedzīt tiesas ceļā. Vienīgais redzamais solis, ko daudzi apsaimniekotāji, arī pašvaldības namu pārvaldes, gaidot šo rudeni, ir veikuši, ir parādā esošo dzīvokļu sarakstu izsūtīšana visiem mājas iedzīvotājiem.
Nepanāk taisnību
Pensionāres Anna Motivāne un Ņina Podsvirova spriež, ka 28 gadu laikā, kopš viņas šeit Raņķa dambī dzīvo, tik slikti kā tagad nav bijis nekad. «Biju pat pie domes izpilddirektora Radzeviča aizgājusi. Labāk būtu, ja mēs nemaksātu tai firmai, bet paši savāktu naudu, dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību. Uz sapulci cilvēkus savākt grūti. Te dažādi cilvēki mainās, cits dzīvo pat Ventspilī un dzīvokli izīrē,» stāsta A. Motivāne. Viņa tūlīt pēc rēķina saņemšanas samaksājot. S. Jansone gan gatava nemaksāt tik ilgi, kamēr netiks atrisināta situācija ar lielākajiem parādniekiem: «Esmu iepazinusi savus kaimiņus un varu par visiem 100% apgalvot, ka trīs lielākie nemaksātāji - Ls 2500, Ls 600 un Ls 300 - nav trūkumcietēji. Kopš pavasara divi lielākie parādnieki dzīvokļus ir izīrējuši un saņem ienākumus no izīrēšanas. Tos varētu novirzīt parādu segšanai, bet tas būtu jādara apsaimniekotājam, jo gada tāme paredz jurista pakalpojumus un deklarēto personu pārbaudes,» sašutusi ir S. Jansone. Apsaimniekotāju vēstulē iedzīvotājiem atzīts, ka ar parādniekiem netiek galā - viens dzīvoklis ieķīlāts, un lietu virzība apstājusies, otrā dzīvo īpašnieces meita, bet pati īpašniece bijusi rupja, un parādu piedzinējiem neko piedzīt nav izdevies. Pērnruden šai mājā bija arī citas problēmas - tā kā apkures nebija, daudzi lietoja sildītājus un pārslodzes dēļ elektrība atvienojās. «Bija kā karalaikā - aukstumā un sveču gaismā,» atceras iedzīvotājas. Viņas visvairāk satrauc tas, ka ne Saeimas, ne pašvaldību līmenī gadiem ilgi nekas nav darīts, lai atvieglotu cīņu pret ļaunprātīgajiem parādniekiem.
A/s Māju serviss KSA valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa atzīst, ka situācija ar parādu segšanu šovasar vieglāka nav kļuvusi. Pērn pēdējām KSA mājām siltumu pieslēdza tikai 3. novembrī, jo uzņēmums bija parādā Rīgas siltumam (RS) vairāk nekā 155 tūkstošus latu. «Cenšamies atvienot karsto ūdeni, ja izdodas iekļūt dzīvoklī. Galējais piespiedu variants būtu atvienot ūdeni vispār un pagrabā katram parādniekam spainī ieliet 25 litrus, kas viņam pienākas diennaktī. To gan mēs vēl nesam ieviesuši,» stāsta B. Pļaviņa. Tiesvedība bieži vien neko nedod, jo ilgst gadiem, bet pa šo laiku parādnieks pārtrauc maksāt vispār. Īpašnieku no viņa dzīvokļa izlikt nevar.
Izsūta sarakstus
Lai arī apsaimniekotāji gan šaubās, vai tas ir efektīvi, tomēr aizvien biežāk viņi izsūta sarakstus, cik kurš dzīvoklis ir parādā. Lielāko daļu no summas veido parāds par siltumenerģiju. Tomēr vismaz RS nav novērojis īpaši lielu parāda pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. «Kopējā parāda summa pieaugusi par 2%, parāda segšanas temps ir mazliet lēnāks, bet ne bezcerīgs. Ir vairāki namu apsaimniekotāji, kas ir norēķinājušies simtprocentīgi - SIA Zemgale, SIA Juglas nami, SIA Purvciema nami un citi. Apkures sezonas beigās apsaimniekotāji bija mums parādā vairāk nekā 10 miljonus latu, tagad summa ir ap 5 miljoniem,» stāsta a/s Rīgas siltums preses sekretāre Linda Rence. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (LPP/LC) atklāj, ka ļoti efektīvi ir brīdinājumi par vēršanos tiesā. Arī zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis stāsta, ka bieži vien izdodas vienoties par parāda atmaksu: «Summas ir dažādas - mana klienta, namu apsaimniekošanas uzņēmuma, uzdevumā tiek piedzīti gan 62, gan 2800 latu. Ir gadījumi, ka parāda piedziņa pat par pāris simtiem latu netiek vērsta pret algu vai automašīnu, bet pret dzīvokli. Šādos gadījumos parādnieks vienmēr samaksā.»
Latvijā vidējais iedzīvotāju parāds par apsaimniekošanu ir viena aukstākā ziemas mēneša rēķina apjomā, lēš Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Viņš atzīst, ka parādnieku dzīvokļu numuru publiskošana var arī nedot rezultātu, taču iedzīvotāji to atbalsta, jo viņiem ir svarīgi zināt, kāda situācija ir mājā. Arī zvērināts advokāts Jānis Mucenieks norāda, ka parādnieku dzīvokļa numuru publiskošana nav Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums: «Dzīvoklī var dzīvot gan īrnieki, gan citas personas, kam juridiski nepieder dzīvoklis, iespējams, dzīvoklis vispār ir neapdzīvots.»