Pašreizējā likumdošana firmas dibināšanai lielas prasības neizvirza - lai iegūtu licenci, jāsamaksā 500-800 latu, uzņēmuma vadītāji nedrīkst būt sodīti par noziegumu, viņiem nedrīkst būt konstatēta atkarība, piemēram, no alkohola, jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, ārvalstu kapitāls uzņēmumā nedrīkst pārsniegt 50%, un vēl daži citi nosacījumi.
Pārkāpumi pieaug
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2012. gadā veicis 34 tematiskās pārbaudes nodokļu maksātājiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas apsardzes darbību veikšanai. 28 gadījumos dienests konstatēja pārkāpumus un piemēroja 9000 latu lielu sodu.
Kaut gan 2013. gads vēl tikai pusē, VID apsardzes uzņēmumiem piemērojis jau vairāk nekā 11 000 latu lielu sodu un no 34 veiktajām pārbaudēm šogad tikai divās nav konstatēti pārkāpumi. Visbiežāk fiksēts, ka uzņēmumu grāmatvedība netiek kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, teju visi pārkāpumi saistīti ar to, ka nodokļi no darba algām netiek aprēķināti un izmaksāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Regulāri veicot nodokļu auditus un datu atbilstības pārbaudes, soda naudas pārsniegušas miljonu latu. VID pārstāve Agnete Bušta Dienai atzīst, ka tieši apsardzes nozare ir viena no riskantākajām nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības neievērošanā.
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs norāda, ka pēdējo laiku tendence apliecina, ka darbinieki paši sākuši sniegt sūdzības par darba devēja pārkāpumiem: «Krīzes laikā cilvēki piekrita jebkādiem nosacījumiem, lai tikai būtu darbs, tagad situācija mainījusies, arvien vairāk mēs saņemam informāciju no pašiem darbiniekiem.»
Kropļo konkurenci
IUB vadītāja Dace Gaile atzīst, ka apsardzes nozares uzņēmumi, kuri cenšas ievērot visus noteikumus un maksāt nodokļus, nonāk neapskaužamā situācijā. Apsardzes nozares iepirkumiem jāpiemēro B daļas nosacījumi. Tas nozīmē, ka tiem ir atvieglots regulējums un pasūtītājam ir plašākas iespējas rīkoties, tajā pašā laikā viņi bieži aizmirst pārliecināties, vai cenas tiešām ir pamatotas.
Lai situāciju risinātu, Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) regulāri IUB sagatavo aprēķinus, kāda būtu pati mazākā iespējamā stundas likme. Tomēr tas ne vienmēr palīdz. «Diemžēl iepirkumos pretendenti šīs cenas samazina ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, maksā mikrouzņēmuma nodokli, nodarbina pensionārus, citādāk organizē maiņas. Vienmēr rodas dažādas idejas, kā cenu samazināt tā, lai uzvarētu iepirkumā,» stāsta D. Gaile. Jaunizveidotās Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs norāda, ka lielākajai daļai apsardzes uzņēmumu publiskie iepirkumi ir vienīgā iespēja izdzīvot. Pat tad, ja iepriekš jau var nojaust, ka pakalpojums varētu būt nekvalitatīvs, pasūtītājs bieži vien nav kompetents vērtētājs un viņam nav pilnībā skaidrs, ko pats īsti vēlas.
Valda neieinteresētība
Patlaban tirgū darbojas vairāk nekā 500 licencētu apsardzes uzņēmumu, bet eksperti norāda, ka daudz esot tādu, kas darbojas arī bez licences. Īsti nav skaidrības, kāds ir nozares kopējais apgrozījums.
Tiek ziņots, ka pērn 30 no visiem apsardzes uzņēmumiem nodokļos samaksājuši aptuveni 10 miljonus latu, atlikušās vairāk nekā 400 kopā samaksājušas vien 30 miljonus latu. A. Marcinkēvičs pieļauj, ka nozares kopējais apgrozījums varētu būt 150 miljoni latu. «VID nesen tiesājās ar uzņēmumu, kurā ir tikai viens darbinieks, tajā pašā laikā grāmatvedības datos uzrādīts, ka šis uzņēmums nodrošināja fizisku apsardzi pieciem uzņēmumiem 24 stundas. Tas ir tikai viens piemērs. Pelēkā zona aug un paplašinās, taču neviens īsti tajā neiedziļinās,» prāto A. Marcinkēvičs.
Top likums
Valsts policija, kura nozares komersantiem izsniedz licences, paļaujas uz jauno likumu, kas varētu stāties spēkā jau nākamgad. «Jaunais likums izvirzīs stingrākus nosacījumus licences saņemšanai, lielāku atbildību, un tik viegli vairs nebūs likvidēt vienu un izveidot citu uzņēmumu,» norāda Valsts policijas pārstāvis Andris Sudārs.
Darba līgumu esamības pārbaude un nodokļu maksājumu kontrole ir VDI un VID kompetencē, tāpēc līdz šim ēnu ekonomikas apkarošana apsardzes nozarē nav bijusi policijas prioritāte: «Lai varētu nozari vairāk kontrolēt, mums vajadzētu lielāku ierēdņu armiju. Uzskatu, ka administratīvo aparātu nedrīkst palielināt vienkārši tāpēc, lai kādu kontrolētu. Ar šādu attieksmi var panākt to, ka ir maz darītāju, bet daudz kontrolētāju.»
Jaunais likums apstiprināts valdībā, tagad Saeimā lems tā tālāko likteni. Likums paredzēs vairākas izmaiņas, kas tik vienkārši vairs neļaus, likvidējot vienu firmu, izveidot citu. Tāpat būs stingrāki nosacījumi licences saņemšanai - lai to iegūtu, būs jāuzrāda atbilstošs tehniskais nodrošinājums. LDBA prezidents Jānis Zeps nav īsti apmierināts ar likuma izstrādes gaitu: «Mēs kā darba devēji, kas pārvalda tirgu un maksā nodokļus, šo biznesu vēlamies sakārtot. Skumji, ka priekšlikumi, kurus gribējām iekļaut jaunajā likumā, neatrada sapratni no mūsu ierēdņiem.»