Izvirza alternatīvu
Neapliekamo minimumu nākamgad plānots samazināt no 35 līdz 25 latiem, kas budžetam papildus nodrošinās ap 50 miljoniem latu, taču starptautiskie aizdevēji tā vietā uzstāj progresīvā nodokļa ieviešanu.
Valdība šo ideju noraidījusi, skaidrojot, ka, lai panāktu vēlamus ieņēmumus budžetā, paaugstināta likme būtu jāpiemēro arī nelielām algām.
TP savukārt kā alternatīvu abiem šiem variantiem tagad pēkšņi piedāvājusi IIN likmes paaugstināšanu. TP aplēses liecina, ka tādā veidā papildus var iekasēt 60 miljonus latu. «Neapliekamā minimuma samazināšana ir netaisnīga un negodīga, it īpaši - par apgādājamām personām,» uzsvēra TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. To komentējot, premjers apliecināja, ka gatavs diskusijām par šo tēmu, taču finanšu ministrs Einars Repše (JL) bija izvairīgāks. «Ja ir vēlme grozīt kādu nodokli vai arī ir priekšlikumi atteikties no kādiem izdevumu samazinājumiem, tam pretī ir jābūt priekšlikumiem, kur gūt šos papildu līdzekļus,» izteicās Repše.
Bagātajiem jāmaksā vairāk
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende gan pauž neizpratni par to, kāpēc tikai tagad, kad Saeima jau konceptuāli atbalstīja budžeta projektu, TP nāk ar alternatīviem nodokļu priekšlikumiem.
«Budžeta veidošanā ir piedalījušās visas politiskās partijas. Kur tad viņi bija pirms mēneša? Pie iespējamajām izmaiņām bija jāstrādā jau gada sākumā, skatot visu nodokļu sistēmu kopumā, un tagad mums viss jau būtu izmodelēts,» TP kritizē LTRK vadītāja.
Viņasprāt, ir «neprofesionāli un netālredzīgi» pēdējā brīdī izraut no konteksta vienu nodokli - jāvērtē sistēma kopumā. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers ideju par IIN likmes celšanu kā alternatīvu neapliekamā minimuma samazināšanai atbalsta, jo šāds risinājums būs taisnīgāks attiecībā uz zemāk atalgotiem darba ņēmējiem.
Ja jāizvēlas starp šiem diviem variantiem, tad prātīgāk būtu celt likmi, pasargājot mazāko algu saņēmējus no proporcionāli lielāka nodokļu sloga, ceturtdien Dienai teica arī SVF konsultants Jānis Platais, kuru Diena uzrunāja Spīdolas balvai veltītajā videokonferencē no Dubaijas. «Vienotā likme bija Latvijas sasniegums, bet šis sasniegums deva iespējas cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem gūt lielāku personisko labumu,» teica J.Platais. «Te ir jautājums: vai krīze skar visus vienādi?» Viņš kritizēja arī valdības izvēlēto mājokļa nodokļa variantu. «Nodokļa apmērs ir stipri mazāks, nekā varētu būt. Likme varēja būt krietni augstāka tiem, kam pieder lielas mājas. Tie, kas nedzīvo Latvijā, bet iegādājas dārgus īpašumus Vecrīgā vai Jūrmalā, nodokli nemaksā, bet kāpēc viņiem tas nebūtu jādara?» vaicā eksperts.