Incidents izcēlās Itālijas pilsētā Ventimiljā, kad Francija liedza turpināt ceļu vilcienam, kurš uz Francijas Rivjēras Mentnonas pilsētu veda tunisiešu imigrantus. Itālija nekavējās paust sašutumu, norādot, ka šāda rīcība ir nelikumīga un «skaidra Eiropas pamatprincipu pārkāpšana», kas ir pretrunā Šengenas līgumā noteiktajai pārvietošanās brīvībai. Iekšlietu ministrs Roberto Maroni aicināja Itālijas vēstniecību Parīzē iesniegt oficiālu protestu. Vilcienu satiksme atjaunojās tikai pēc septiņām stundām.
Taču Francija aizstāvībai izmanto Šengenas līgumā noteikto atrunu, kas ļauj slēgt robežu ievērojama sabiedrības apdraudējuma gadījumā. «Vilcienu satiksmes apturēšana ir kā īslaicīgs solis sabiedriskās kārtības nodrošināšanai: tas pieņemts tāpēc, ka no Ventimiljas stacijas tuvojās imigrantu atbalsta manifestācija,» Francijas nostāju citējusi La Repubblica. Vilcienā tunisiešu bēgļus pavadīja aktīvisti, kas galamērķī plānoja demonstrāciju pret robežkontroles stiprināšanu. Protests nebija saskaņots, un Francija to uztvēra kā draudu drošībai.
Arī Eiropas Komisija franču rīcībā pārkāpumus nesaskata. Valsts tā rīkojusies, lai novērstu iespējamās sadursmes demonstrācijas laikā.
Francijas virzienā no Itālijas tiecas neskaitāmi tunisiešu bēgļi, kuri no nemieru plosītās Tunisijas sasnieguši Lampedūzas salu Itālijā. To pārplūdinājuši vairāk nekā 26 tūkstoši migrantu, un itāļi nespēj situāciju kontrolēt. Lielākajai daļai Roma izsniegusi pagaidu uzturēšanās atļauju, ar kuru tie var šķērsot Šengenas valstu robežas.
Romas solis saniknojis Franciju, kas pirmo reizi kopš Šengenas līguma akceptēšanas 1997. gadā atjaunojusi robežkontroli. Valsti, kuras kolonija kādreiz bija Tunisija, cer sasniegt lielākā daļa bēgļu. Turklāt tunisieši cer, ka Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī atbalsts Lībijas nemierniekiem varētu iezīmēt arī sapratni un iejūtību pret tunisiešu bēgļu likteņiem, raksta The Daily Telegraph.
Francijas rīcība un nesaskaņas ar itāļu kolēģiem gan rāda pretējo: pēdējās nedēļās valsts atpakaļ uz Itāliju nosūtījusi jau tūkstošiem robežšķērsotāju. Taču Francijas iekšlietu ministrs Klods Žuēns pēc svētdienas incidenta uzstāj, ka nevēlas saasināt attiecības ar Romu, turklāt R. Maroni tic domstarpību atrisinājumam «draudzīgā ceļā», raksta Corriere della Sera.