«Skolēniem būs grūtāk apgūt igauņu valodu, jo viņi vairs nebūs vidē ar igauņu tradīcijām un valodu,» uzskata Rīgas Igauņu vidusskolas direktore Urve Aivare, kuras vadītā mācību iestāde tiks pārdēvēta par Rīgas Igauņu pamatskolu, vidusskolas programmu īstenojot Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Reorganizācija tikusi skaidrota ar nepietiekamu skolēnu skaitu vidusskolā, kurā patlaban ir tikai 12. klase, jo pārējās netika nokomplektēts pietiekami liels audzēkņu skaits. «Manuprāt, tā vienkārši ir tāda politika, jo mūsu skolā minimālais skolēnu skaits klasē ir 25, bet citās mazākumtautību skolās tas nav tik mazs,» uzskata direktore.
M. Lomonosova Krievu vidusskolas likvidācija tās direktoram Nikolajam Baborikinam skaidrota ar līdzekļu ekonomiju un mazo skolēnu skaitu. «Neesmu ekonomists, bet nav saprotams, kāda būs ekonomija no likvidācijas,» viņš teic. Direktors ir nobažījies, ka likvidāciju dēļ nākotnē skolas piemeklēs līdzīgas problēmas kā bērnudārzus, kuros pašreiz trūkst vietu. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) norāda, ka bērnu kritums pēc tam, kad M. Lomonosova Krievu vidusskola tika apvienota ar Ļ. Tolstoja Krievu vidusskolu, neesot pieļaujams. Mācību ēka esot paredzēta 800 skolēniem, taču patlaban tajā mācās 322. Mācību darba turpināšana Rīgas 40. vidusskolas ietvaros uzlabošot zināšanu kvalitāti, kura likvidācijai paredzētās iestādes skolēniem esot zema. Lai gan viens no mērķiem esot arī līdzekļu taupīšana, pēc reorganizācijas stundas turpināsies abu mācību iestāžu telpās. Tas ļaušot 40. vidusskolas tagadējiem otrās maiņas skolēniem sākt mācības jau no rīta.
Rīgas 43. un 35. bērnudārza likvidācija notikšot tikai juridiski, skaidro E. Aldermane. Patlaban katrā no likvidācijai paredzētajām pirmskolas iestādēm ir divas grupas. Pēc to likvidēšanas bērnudārza atrašanās vieta, kā arī bērnu un pedagogu skaits tajā netikšot mainīts. «Šeit ir normāla, loģiska un pamatota darbība. Bērnudārzs ar divām grupām kļūst par lielās, nopietnās iestādes filiāli ar savām audzinātāju un bērnu vietām,» teic RD pārstāve un norāda, ka bažām nav pamata.
Papildu vietas bērnudārzā tiks radītas pēc Rīgas Pļavnieku sākumskolas apvienošanas ar Rīgas 99. vidusskolu, tā rezultātā izveidos Rīgas Pļavnieku pamatskolu. Sākumskolas telpās varēs iemājot 200 bērnu, savukārt audzēkņi, kuri tur mācījušies līdz šim, no nākamā mācību gada apmeklēs tagadējās Rīgas 99. vidusskolas telpas. Sākumskolas direktore Tekla Balode apvienošanu vērtē divējādi. «Mūsu telpas bija pārāk mazas, arī bērnudārzam vajadzēja lielākas. Tādā ziņā esam apmierināti, bet katra reorganizācija tomēr ir biedējoša. Daļai vecāku nepatīk, ka skola tagad tiks pārcelta uz ģeogrāfiski neizdevīgāku vietu - meža malā mikrorajona nomalē,» stāsta direktore.
Rīgas 1. vakara maiņu vidusskolas pievienošana Rīgas 14. vakara maiņu vidusskolai tiek pamatota ar mācībām nepiemēroto ēku Slokas ielā 65, kur tā patlaban atrodas. Tāpat apvienošana sekmēšot mācību kvalitātes uzlabošanos. Rīgas 14. vakara maiņu vidusskolā tikšot modernizēta materiāli tehniskā bāza, kā arī labiekārtoti matemātikas un dabaszinātņu kabineti.