Lai provizoriski budžetu būtu iespējams papildināt par 33,7 miljoniem latu, VM rosina piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgo pārtikas produktu grupām. Likumprojekts paredz piemērot akcīzes nodokli desām un līdzīgiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta, palmu eļļai, cūku taukiem, kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļās kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta, un gatavajām zupām un buljoniem, kas satur sāli vairāk par vienu gramu uz 100 gramiem produkta. Papildus šiem pasākumiem VM vēlas palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai VM piedāvā celt pakāpeniski, lai tuvotos Eiropas Savienības līmenim.
Lai gan izmaiņas akcīzes nodokļos, pēc VM domām, nesīs papildu ienākumus valsts budžetā, veselības ministre Ingrīda Circene uzsver nepieciešamību šādā veidā uzlabot sabiedrības veselību. Pēc viņas domām, piecos gados mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, varētu samazināties par 10% līdz 20%. Tam arī piekrīt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka piedāvātais variants ir minimums, kas jāizpilda. Pēc viņa domām, akcīzes nodoklim vajadzētu būt vēl augstākam, papildus piemērojot to sālim un cukuram. Arī citu valstu pieredze liecina, ka tieši šādā veidā izdodas uzlabot sabiedrības veselību, piebilda P. Apinis. Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis uzsvēra, ka sāls daudzums uzturā ir jāsamazina pat uz pusi, jo patlaban cilvēks uzņem 10 gramu sāls dienā, tas nav pieļaujami.
Savukārt pārtikas uzņēmumi izrāda pretestību. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Dienai norādīja, ka nedrīkst šādus lēmumus pieņemt, nerunājos ar nozari. Ir rūpīgi jāizvērtē, vai ir iespējams samazināt, piemēram, sāls daudzumu produktos, galvenokārt tehnoloģiju dēļ. Viņa atklāja, ka akcīzes nodokļa piemērošana neveselīgai pārtikai ir iespējama, bet tam nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju. «Nevar tā, ka šodien celsim par 10%, rīt par 30%, bet, ja mēs izveidojam ilgtermiņa stratēģiju, piemēram, 10 gadiem, kāpēc ne?» sacīja I. Šure. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale uzsvēra, ka nepamatota nodokļa piemērošana sadārdzinātu produkciju un samazinātu ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat daļa ražošanas uzņēmumu varētu pārcelt ražošanu uz kaimiņvalstīm, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Lai uzlabotu sabiedrības veselību, viņa iesaka samazināt veselīgākas pārtikas cenu. Turpretī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane Dienai atzina, ka neizprot šo pretestību, jo visiem vajadzētu domāt par cilvēku veselību. Viņa gan piebilda, ka papildus akcīzes nodokļa piemērošanai neveselīgai pārtikai nepieciešams izglītot sabiedrību, piemēram, īstenojot VM ideju par veselības mācību skolās.
Vakar likumprojekts tika nodots Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.