Visvairāk kremt tas, ka braukšanas ātruma ziņā Štrombergs pārliecinoši bija pirmais puisis Adelaidas trasē. Diemžēl astotdaļfinālā un - pats nepatīkamākais - finālā pilnu ātrumu attīstīt neizdevās.
«Astotdaļfinālā neizdevās starts, un Austrālijas lielākais favorīts nobloķēja Māra braukšanas trajektoriju,» sacensību nepatīkamākos mirkļus komentēja I.Lakučs. «Nācās sabremzēties, neizdevās uzlēkt otro divnieku, un visi, protams, aizbrauca garām! Viss bija pēc noteikumiem, mēs darītu tāpat, ja startā tiktu priekšā kādam favorītam. Tas ir BMX! Fināla startā Māris sasvērās uz vienu pusi, tāpēc nevarēja, kā nākas, uzmīt pirmos trīs tik ļoti svarīgos minienus. Tas izsita no ritma, un lēciens pār otro divnieku bija īsta stresa izpausme. Ja būtu izdarījis līdz galam, kas jādara, būtu iebraucis virāžā kā otrais un pēc tam nomedītu arī līderi. Māris taču bija par pussekundi ātrāks par citiem, un viņam vislabāk padevās trešā taisne, kur astotdaļfinālā aizgāja garām diviem, bet finālā - trim braucējiem...»
Iespējams, sava loma neveiksmē bija arī psiholoģiskajam faktoram, jo šoreiz Māra plecus spieda absolūtā favorīta nasta. «Iepriekš viņš ir bijis iekarotājs, tagad bija citas sajūtas. Tur arī ir vajadzīga pieredze, un pie stresa lietiņām jau esam sākuši strādāt. Nezinu, kā līdzjutējiem, bet mums trauksmes signāls nav ieslēgts. Ceturto vietu uztveram kā panākumu, kas ir jānovērtē un jāizvērtē.»
Vērtējot Latvijas delegācijas startu, I.Lakučs atzīst, ka puiši, ieskaitot Štrombergu, neesot bijuši īsti gatavi Adelaidas trases starta kalnam. Tas bijis līdzīgs kā olimpiskajā trasē, bet zemāks, un otrā kalna nogāze bijusi lēzenāka. «Organisms atcerējās augstāko un slīpāko un automātiski pārstāja mīties, kā arī pārnesa svaru uz lauzienu, kurš šoreiz nebija tik stāvs. Sākumā neizdevās piešauties, un tas radīja krenķīti.»
Lakučs gan kļūst netipiski pesimistisks, kad runa ievirzās par Londonas olimpisko spēļu kvalifikācijas cikla sākumu. «Sajūtas līdzīgi kā Latvijai ar Starptautisko Valūtas fondu... Iespējams, līdzjutēji sapratīs, kāpēc Londonā varētu nebūt neviena Latvijas sportista. Ja nu vienīgi ar īpašo ielūgumu olimpiskajam čempionam. Bet uz to, ka Londonā brauks trīs mūsējie, cerības līdzinās nullei...»