Dacia pieder Renault, un franču mārketinga tehnologiem patīk uzsvērt automašīnas zemo sākumcenu. 5330 latu par piecdurvju hečbeku Sandero, kurš iekšpusē ir plašāks pat par dažu kompaktklases auto, ir satriecoši maz.
Diemžēl bāzes izpildījumā Sandero un dzimtas aizsācējs Logan no pasažieru automašīnas kļūst par komercauto - nekrāsoti bamperi, tērauda diski un minimālu komforta ierīču trūkums. Tas nav pievilcīgs skats, ja vien nedzīvojat pašā attālākajā Portugāles ciemā, kur ne tikai nav ziemas, bet nav arī spoguļu un tālruņu ar fotokamerām.
Automobilis, kas izvilcis Renault no krīzes laika parādiem, pelnījis ko vairāk. Pirmās paaudzes automašīnas izskatījās tā, it kā būtu uzzīmētas uz sienas zivju kombināta smēķētavā. Otro turpretim uzzīmēja autostilists ar flāmu baroka ēras gleznotāja cienīgu vārdu Lorenss van den Akers. Tā kā viņš bija aizņemts, «piestiķējot» pārāk lielu galvu jaunajam Renault Clio, lētā Dacia pa burzmu kļuva līdzīga pašam dārgākajam mazās klases automobilim, proti, VW Polo.
Pasaulē lētākais komforts
Kāds auto var iznākt par pieciem tūkstošiem latu? Tā kā jaunā Sandero virsbūve pārmaiņas pēc izgatavota industriālajā presē, nevis uz metālgriešanas darbagalda, tā vairs nav tik stūraina kā traktora kabīne. Arī daļu 1998. gada parauga Clio detaļu nācies aizstāt ar jaunākām.
Loģiski domājot, automašīnai tad vajadzētu kļūt dārgākai. Franču tehnologi apgalvo, ka pirmās paaudzes ražošanas laikā gūtā pieredze ļāvusi izvairīties no izmaksu kāpuma, taču drīzāk jau tā vienkārši sapelnījusi tik daudz naudas, ka Dacia var atļauties mazliet atlaist jostu. Turklāt iekšpusē Sandero nav daudz mainījies. Tur ir mazliet glītākas pogas un daudz, daudz labāks radio - galvenokārt tāpēc, ka radioaparāta tur vairs nav. Par 174 latiem jebkura Dacia tagad var tikt pie rūpnīcas navigācijas jeb stereoiekārtas ar krāsainu, skārienjutīgu ekrānu. Šī multimediju ierīce gan neņem pretī kompaktdiskus - tikai USB spraudņus. Pievienojot kondicionētāju, iegūstam absolūti dārgāko ekstru, kāda iespējama Dacia pasaulē, - komforta pakotni par veseliem 527 latiem.
Trīscilindru izpriecas
Dacia pasažieru auto vairs nav pieejams 1,6 litru benzīna dzinējs. To aizstāj maksimāli lēts 1,2 litru agregāts ar 75 ZS, kā arī absolūts high-tech no Renault rūpnīcas - trīscilindru turbodzinējs TCe ar 90 zirgspēkiem. Šāds aparāts maksā gandrīz 7000 latu un ir bezgala jautrs.
Dzinēja skaņa attāli atgādina veco VW vaboli, bet pats auto pilsētā ir tikpat nekaunīgi dinamisks kā klasiskais Renault Twingo. Franču motors iegriežas līdz vajadzīgajiem apgriezieniem tik ātri kā spininga spole, kad pieķeras kārtīga zivs. Diemžēl auklas šajā spolē ir maz un pie 5000 apgriezieniem motors pagurst. Lai nu kā, tas patiešām ir tas pats motors, kas jaunajā Clio, kurš līdzīgā izpildījumā maksā 1500 latu vairāk. Lielākais ieguvējs no Dacia atjaunotnes ir paaugstinātais modelis Sandero Stepway, kurš nu jau sāk izskatīties pēc cienījama pseidokrosoveru konkurenta. Savukārt no praktiskās puses ieteicamākais priekšmets ir jaunais Dacia Logan Kombi universālis.
Dokker paliek brāļa ēnā
Ņemot vērā, ka Dacia no sākta gala bijusi pieticīgu praktiķu izvēle, dīvaini, ka tikai tagad rumāņi apķērušies papildināt modeļu rindu ar īstu komercauto.
Furgons Dokker faktiski ir iepriekšējās paaudzes Renault Kangoo, un to ražo jaunuzceltā rūpnīcā Marokā. Jaunā Sandero apveidos novērojama neliela plastika, turpretim Dokker gan ir tik kantains, it kā būtu sametināts cehā, kurā liek kopā jūras konteinerus. Tas gan atstāj pozitīvu iespaidu uz ietilpību. Pasažieru versijā Dokker ir piecvietīgs auto ar milzu bagāžas nodalījumu.
Lai gan furgonam arī pieejama daļa no jaunā Sandero labumiem (izņemot āra termometru, kas beidzot uzradies pasažieru modeļos), furgonā dveš oriģinālās Dacia elpa. Komforts gan ir nevis tāds, kādu gribētos, bet tāds, kāds ir, un paneļa faktūra joprojām ir tik raupja, ka uz tās var uztrīt cirvi. Dokker pastāvīgi kratās un ir diezgan skaļš, taču par 9000 latiem, ko tas maksā (pat aprīkots ar dīzeli), arī neko daudz nevar prasīt.
Trīs darbīgas dienas es braucu ar Dokker, un tas godam izpildīja visus uzdevumus. Tomēr uz Vāciju es ar tādu nebrauktu, jo pastāvīgais fons nogurdina. Te nu mēs nonākam līdz atklāsmei, ka Dokker nemaz nav tik unikāls piedāvājums. Peugeot Partner, kas ir komfortablāks un pazīstamāks, maksā, sākot ar 8400 latiem, un arī Dokker tuvākais radinieks Kangoo nav necik tālu. Tā kā - konkurence pastāv.