Šogad, visticamāk, reklāmas apjoms pret pagājušo gadu būs par apmēram 40% mazāks nekā pērn, lēš eksperti. Nākamgad reklāmas tirgus, visticamāk, stagnēs, ticamas varētu būt prognozes par 5- 10% kritumu, norāda Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents, MMS Communications direktors Ģirts Ozols. Viņš uzsver - samazinoties reklamēto zīmolu skaitam, arvien lielāku tirgus daļu aizņems 30 lielākie reklāmdevēji. Savukārt no medijiem vislabākajās pozīcijās attiecībā pret reklāmu Latvijā būs televīzija, uzskata eksperts.
Trūkums rada drosmi
Pēc iespējas lētāk un pēc iespējas skaļāk - lai arī lielāka atdeve par mazāku naudu reklāmā prasīta vienmēr, ekonomikas lejupslīde padarījusi šo tendenci vēl izteiktāku, atzīst reklāmas nozares eksperti. Spilgts apliecinājums tam ir arī nesen piedzīvotā Tele2 meteorīta akcija. Šajos laikos uzņēmēji meklē alternatīvas, jaunus risinājumus un ir atvērtāki eksperimentiem, tai skaitā tā dēvētajam partizānu mārketingam, kam šis ir labvēlīgs laiks, norāda reklāmas aģentūras DDB direktors Andris Rubīns. «Reklāmdevēji vēl nekad nav bijuši tik drosmīgi kā tagad!» saka uzņēmumu grupas OMG prezidents Henrijs Bukavs.
Gan Latvijas, gan pasaules pieredzē veiksmīgu un mazāk veiksmīgu eksperimentu bijis ne mazums. Piemēram, nesen kādā ASV štatā cilvēkus aizskāruši skumju pilni sludinājumi pilsētas parkos par it kā pazaudētu kāda vīrieša personīgo dienasgrāmatu, atradējam solot dāsnu atlīdzību. Drīz pēc tam lērums šo viltus dienasgrāmatu izmētātas tās pašas pilsētas laukumos un parkos, priecīgajiem atradējiem atklājot, ka tas ir kādas vīna darītavas mārketinga triks, stāsta A.Rubīns. Eksperts klāsta, ka nereti «partizāni» arī zaguši paši savu produktu, piemēram, Audi A3 vai Mini, lai par to radītu interesi. Aktualizējot veselīgu un ekoloģisku dzīvesveidu, Stokholmā, piemēram, metro kāpnes tieši blakus elevatoram pārvērstas par reāli funkcionējošiem klavieru taustiņiem, lai iedvesmotu cilvēkus vairāk izmantot kāpnes un uzlabot savu fizisko formu, stāsta A.Rubīns. Kampaņas veiksmi apliecinājis fakts, ka šis darbs bijis oktobrī visvairāk skatītais interneta video- klips pasaulē. «Šis ir brīnišķīgs paraugs - lai iedvesmotu sabiedrību, nav nepieciešams kādu mānīt vai aizvainot. Taču, pieaugot ambīcijām sasniegt vēl nepieredzētu troksni, pieaug arī iespējamība pārkāpt sarkano līniju, tāpēc viltus meteorīts Mazsalacā kaut kādā ziņā ir loģisks un likumsakarīgs notikums, kam, visticamāk, sekos arī citi brīnumi,» saka A.Rubīns.
«Būtība ir tāda - par lētāku naudu kā rezultātu var saņemt labāku īstermiņa atpazīstamību, jo ne velti partizānu mārketinga pieeja sevišķi tiek darbināta no jaunu uzņēmumu puses. Šāda pieeja ir galvenokārt īstermiņam, kas ir jāapstiprina ar reālu un ilgtspējīgu uzņēmuma produktu un klientu servisu,» norāda Ģ.Ozols. H.Bukavs par Tele2 meteorīta kampaņu saka: «Šī kampaņa radīja, iespējams, lielāko rezonansi un sabiedrības uzmanību, kāda jebkad bijusi reklāmā Latvijā, bet šajā aktivitātē nav nemazākās sasaistes ar Tele2 zīmola solījumu - kāpēc maksāt vairāk?» Eksperti atzīst: agri vai vēlu ar lētumu un skaļumu vien nepietiks - nāksies atgriezties pie zīmola solījumiem un vērtībām.
Stabilākā - televīzija
Taupība, kas atradusi labu sabiedroto partizānu reklāmā, smagu izaicinājumu metusi tradicionālajiem medijiem, kuru maciņiem tādēļ vēl biežāk garām aiziet jau tā apsīkusī līdzekļu straume. Eksperti norāda - medijiem atliek tikai domāt, kā pielāgoties jaunajai situācijai.
«Klasiskie mediji ir ļoti lielu izaicinājumu priekšā, ja savus ienākumus nākotnē bāzē uz reklāmas ieņēmumiem. Tiem jāspēj piedāvāt ko jaunu - jaunas formas, jaunu «valūtu», unikālu saturu,» saka H.Bukavs. Viņš uzsver, ka situācija nav gluži jauna - reklāma plūst uz tām vietām, kur par mazākām izmaksām var sasniegt vairāk cilvēku, - lidostām, lielveikaliem, koncertiem, mega sporta pasākumiem utt. - vai uz vietām, kur var sasniegt ļoti precīzi tos cilvēkus, kas interesanti reklāmdevējam - specializētajiem interešu portāliem, nišas TV kanāliem, auto izstādēm utt.
«Vislielākās izredzes piesaistīt reklāmu ir tiem medijiem, kas spēs pierādīt, ka ar to palīdzību reklāmdevējs saņems labāko rezultātu. Tas nozīmē, ka reklāma ne tikai sasniegs lielu auditoriju, bet arī uzrunās un tieši to mērķa grupu, kas tika plānota, un turklāt motivēs to rīkoties,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters.
Kopumā, kā vēsta Ģ.Ozols, visstabilākā Latvijā patlaban izskatās televīzija. «Latvijā nākamajā gadā nav saskatāmi TV medijiem līdzvērtīgi spēlētāji. Prognozējams, ka tieši TV, nevis internets nākamgad turpinās atņemt kopējā tirgus daļu presei,» saka Ģ.Ozols. Vides reklāmas apjomu viņš nākamgad prognozē stabilu, savukārt internetam - «relatīvu noteiktību»: «Daudz runāts par «daudzcietušo presi», kaut arī recesija īstermiņā var dot smagu sitienu arī internetam, jo virkne interneta īpašnieku ir salīdzinoši mazāk pieredzējuši un arī vismazāk ticēja, ka viņu mediju grupā vispār būs kritums.»
Cer uz banku atgriešanos
Lielākie reklāmdevēji iepriekšējos gadus bijuši telekomunikāciju uzņēmumi un, visticamāk, šīs pozīcijas saglabās arī turpmāk. Stabili augusi ir farmācijas nozare, un eksperti sagaida, ka tā turpinās palielināt savu reklāmas apjomu.
Reklāmas nozarei patlaban ir zudis finanšu (izņemot apdrošināšanu) un auto nozaru kādreizējais reklāmas apjoms. Uz auto nozares atgriešanos eksperti tuvākajā laikā necer, bet «finanses ir nākamā gada izrāviena cerība, kuras attīstība prognozējama, balstoties makroekonomiskajā virzībā», saka Ģ.Ozols. «Tas ir pašsaprotams process auto nozarei, lai arī visos laikos un it īpaši ekonomikas recesiju laikā tiek runāts par patērētāja izvēli par labu ilgtspējīgiem produktiem. Proti, izteikti vienkāršoti - prese klasiski ir lielo skaisto imidža «plakātu» vieta, savukārt internets «pārdod» lojalitāti», norāda Ģ.Ozols. Svārstības mediju izvēlē, kas saistītas ar vēlmi atrast efektīvāko komunikācijas kanālu, bijušas arī citās nozarēs, stāsta O.Rumpēters. Piemēram, zāļu nozares reklāmdevēji šogad ir samazinājuši reklāmu skaitu visos medijos, izņemot žurnālus, kur to apjoms ir pieaudzis. Mazumtirdzniecības reklāmu skaits presē ir krities, toties palielinājies radio un TV, saka O.Rumpēters.