Reklāmu drukāšana uz rēķiniem ir jau ilgstoša prakse, taču uz tiem ir drukāta arī cita informācija, piemēram, par RNP e-pakalpojumu vortālu, skaidro uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns. Taču viņš apgalvo, ka cilvēki pie reklāmām esot pieraduši, un tad, ja rēķinu otrajā pusē izvietojot citu informāciju, cilvēki to uztver par pamatinformāciju, nepaskatās, ka otrā pusē ir rēķins, un izsviež atkritumos. Reklāmdevēji par rēķinu otro pušu apdrukāšanu maksā uzņēmumam Ls 3000 par vienu reizi, bet šai summai jāpieskaita papīra un drukāšanas izmaksas, reklāmdevējam apdrukātās lapas jānogādā uz RNP norādīto adresi, kur tām uzdrukā rēķinus. RNP pārstāvis arī norāda, ka uzņēmums no šīm reklāmām peļņu negūst. Dienas novērojumi liecina, ka līdzīga prakse ir arī privātajiem namu apsaimniekotājiem, kas rēķinu otrajā pusē izvieto, piemēram, tās bankas reklāmu, kas uzņēmumu klientiem dod atlaides komisijas maksai. Taču, kā rīkoties, ja namu apsaimniekotāja klients nevēlas, lai reizē ar rēķinu viņam tiktu piegādāta arī reklāma? Arī akcijas Karstie rēķini laikā eksperti rosināja RNP vairāk skaidrot rēķinu sastādīšanas metodiku, izmantojot rēķinu otrās puses. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece Olga Veidiņa (SC) pati rēķinus nav redzējusi, taču, uzzinot, ka uz tiem reklamējas uzņēmums Westkredit, pieļauj, ka šādas reklāmas nolūks ir bijis rosināt cilvēkus samaksāt parādus RNP, aizņemoties naudu kreditēšanas uzņēmumā. «Tāda reklāma nav labākais risinājums, labāk būtu iedzīvotājus informēt, piemēram, par īres maksas parādu procentu dzēšanu, par ko nesen tika ziņots. Taču šī ir kapitālsabiedrība, kurā visus jautājumus lemj valde, komitejā viņi šādus jautājumus nesaskaņo,» norādīja O. Veidiņa. Westkredit valdes locekle Zane Vizule saka, ka reklāmas izvietošana uz rēķiniem ir vistiešākais veids, kā sasniegt klientus. Uzņēmums darbojas hipotekāro kredītu tirgū, taču tam ir arī īpašs piedāvājums komunālo parādu dzēšanai.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) projektu koordinatore Baiba Miltoviča norāda, ka organizācija mēģina panākt, lai rēķiniem būtu standartizēta forma un iespēja tos salīdzināt un izprast. Asociācija atbalsta iedzīvotājiem noderīgas informācijas sniegšanu uz rēķiniem, kur šobrīd lielākoties izvieto reklāmu. LPIAA ir saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par reklāmas izvietošanu gan uz rēķiniem, gan kāpņu telpās. «Var jau saprast apsaimniekotāju un namu pārvaldnieku vēlmi uzlabot finanšu stāvokli, bet cilvēki nevar saprast, kāpēc viņiem jācieš šādas reklāmas, ja finansiāla efekta daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nav,» norāda B. Miltoviča.