Kāda bija sajūta, metot pirmos līkumus ar nupat uzbūvēto elektromobili?
Pirmo reizi izbraucot, kaut kas jau bija arī no elektriskās puses tajās emocijās, taču galvenais tomēr, ka tu palaid pasaulē kaut ko, kas ir radīts ar paša rokām. Līdzīgi kā pēc jebkādas jaunrades veikšanas, tā pirmās reizes sajūta dominēja pār elektrisko. Protams, jebkuram iesaku izbaudīt klusumu, kāds ir, braucot ar elektromobili. Tās izjūtas ir absolūti patīkamas.
Kā radās doma par elektromobili?
Ar elektromašīnu izpēti mēs OSC (Ogres Servisa centrā) kādus trīs gadus nodarbojamies. Pagājušā gada vidū Māris Saukāns piedāvāja - taisām elektrisko mašīnu priekš Dakaras. Tad es kādus pāris mēnešus rēķināju un domāju, kā un ar kādiem paņēmieniem tas ir iespējams, sapratu, ka to var realizēt, un apmēram no pagājušā gada oktobra sāku projektēšanas darbus. 5. aprīlī mēs sametinājām pirmo cauruli. Pagāja septiņi mēneši un 11 dienas, un auto stāv šeit.
Jebkura sacīkšu auto uzbūvēšana no jauna ir grūta, tā prasa laiku. Šis bija trīs vai pat piecas reizes grūtāk. Noteikti gribējām šogad paspēt, tāpēc visi projektā iesaistītie strādāja ļoti, ļoti aktīvi un radoši. Labi, es biju galvenais ideju ģenerators, bet apkārt man bija tikpat enerģiski cilvēki, kuri visā tajā aktīvi iesaistījās, un tikai tāpēc mēs tik īsā laikā to dabūjām gatavu. Ikdienā strādāja vidēji kādi divpadsmit cilvēki.
Bija arī konkurenti cīņā par pirmā godu?
Viena Nīderlandes top komanda bija pasludinājusi, ka brauks ar tīru elektriskās piedziņas mašīnu, izmantojot tikai akumulatorus. Bez ģeneratora. Viņi visu gadu to prezentēja, bet nedēļu iepriekš to atsauca. No savas pieredzes varu piebilst, ka tikai ar elektrisko piedziņu šobrīd nevar nobraukt 800 kilometru pa kāpām. Pa šoseju var, bet pa kāpām tas nav iespējams. Tāpēc mums ir iekšā ģenerators, un mēs ražojam strāvu uz vietas. Ir noteikti jāsaprot, ka mums nav mehāniskas saites starp iekšdedzes motoru un riteņiem. Riteņus griež tikai akumulatori, un tikai strāva dzen uz priekšu mašīnu.
Cik konkurētspējīga ir šāda mašīna?
Sacīkšu režīmā tā nav konkurētspējīga un vēl daudzus gadus nebūs konkurētspējīga. Ja, piemēram, piedalītos piecas mašīnas šajā kategorijā, mēs būtu diezgan labās starta pozīcijās, jo elektromobiļa bāze ir ļoti labi pārbaudīts un sevi pierādījis OSCar, ar kuru iepriekš braucām Dakarā. Tātad apakšrāmis, piekare, amortizatori, pusasu reduktori, arī ātrumkārba. Ja kāds elektromašīnu speciālists gribētu uzbūvēt Dakaras mašīnu, viņam būtu problēma mehānikā. Jābūt pieredzei Dakaras mašīnas konstruēšanā, un tikai tad var likt klāt elektrību. Otrādi nekā nesanāks.
Kādā klasē startēs elektriskais «Oskars»?
Jau trīs gadus Dakaras organizatori nolikumā paredz alternatīvās enerģijas kausa izcīņu, taču līdz šim nekā vairāk par tīro dīzeļdegvielu tajā nav bijis. Šobrīd šajā klasē mēs reāli esam vienīgie, un tāpēc arī mūsu mērķis ir būt pirmajiem. Bet patiesībā mūsu mērķis ir finišēt. Netaisāmies, un tas arī nav iespējams, sacensties sportiskā režīmā. Tas ir rallijs, kur ir laika reglaments, kurā mums ir jāiekļaujas. Atlaižu mums nav. Ja līdz 23.30 kontrolpunktā ir jāiebrauc, mums tas ir jāizdara. Nokavēt mēs nedrīkstam, jo tad būsim ārā.
Kādas šobrīd izskatās jūsu izredzes to paveikt?
Drošas. Tehniski tas ir iespējams, taču labiem spēkiem mums ir jāstāv klāt, lai tas izdotos, jo bez veiksmes nekas nenotiek.
Dakarā pārbaude būs ne tikai mašīnai, bet arī braucējiem! Kā esat gatavojušies cīņai ar tuksnesi?
Ar Māri [Saukānu] piedalījāmies rallijā Zīda ceļš, ko rīko Dakaras organizētāji. Rallijs notika Krievijā no Sanktpēterburgas līdz Sočiem. Mūsu uzdevums bija atdzīvināt braukšanas un orientēšanās iemaņas, ko arī izdarījām. Tā ka pabraukuši mēs šogad esam. Fiziskā forma… Šobrīd vienīgā iespēja to uzlabot ir, ātri pārvietojoties un veicot garas distances pa Ogres Servisa centra teritoriju [smejas]. Diemžēl auto būvēšanas laikā sanāca gulēt daudz mazāk, nekā vajadzētu, bet to šis projekts prasīja.
Pārējiem «Oskariem» galvenais uzdevums būs pavadīt elektrisko «Oskaru»?
Jā, visai komandai Team Latvija ir viens uzdevums - OSCar eO finišā. Komandā ir divdesmit cilvēku un septiņas automašīnas. Trīs no tām ir sporta automašīnas - elektriskais «Oskars», parastais «Oskars» ar benzīna padevi, kas vienmēr atradīsies mums redzamā attālumā, un kravas sporta automašīna, kas gan ir tālāk, vispirms aizbrauc visas vieglās, un tikai tad brauc sporta smagās. Savukārt parastās apkalpojošās mašīnas trasē nedrīkst atrasties. Mums ir divas šādas mašīnas, kuras atrodas servisa zonā, viena inženiermašīna un viena žurnālistu mašīna. Tas ir mūsu kolektīvs, kas strādās, lai elektromobilis sasniegtu finišu.