Ar šādām izjūtām, nogurumu, enerģijas trūkumu un miegainību ziemas vidū saskārušies daudzi. Kā atzīst speciālisti, t. s. ziemas depresijas rašanās tiešā veidā saistīta ar smadzenēs esošās epifīzes izdalīto hormonu melatonīnu. Tumšajā laikā, rudenī un ziemā, epifīze izdala vairāk melatonīna, un saistībā ar to var rasties minētie simptomi.
Krīžu un psihoterapijas centra Taka psihoterapeite Aiga Abožina norāda, ka tukšuma un nomāktības sajūta pēc svētkiem ir normāla parādība un parasti nav saistīta ar depresiju, kas ir nopietna diagnoze. Tomēr vasaras mēnešos cilvēki vieglāk pārvar dažādas problēmas nekā ziemā. «Iespējams, pēc Līgo svētkiem šī nomāktība nav tik izteikta, jo ir silts laiks, savukārt Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana beidzas ar aukstumu un tumsu. Var sevi mierināt, ka tagad ar katru diennakti diena kļūst garāka un drīz gaismas būs vairāk.»
Īpaši salīgajiem grūtāk
A. Abožina savā darbā novērojusi, ka ir cilvēki, kuri viegli pārcieš tumsu un aukstumu, bet ir arī tādi, kuriem tas saistās ar īpašām grūtībām. Salīgums nereti saistīts ar individuālām ķermeņa īpatnībām vai arī šie cilvēki pagātnē piedzīvojuši ko nepatīkamu saistībā ar ziemu, piemēram, bērnībā daudz saluši. Ir cilvēki, kas nodrošinās ar veidiem, kā sevi papildus sasildīt, - pirtis, solāriji, baseini, SPA, noder arī ceļojums uz siltajām zemēm. Taču, kā uzsver psihoterapeite, ne pastiprināta ēšana, ne arī alkohola lietošana nav izeja, jo alkohols tikai veicina nomāktību, arī ēšanai jābūt veselīgai un sabalansētai ar fizisko slodzi. Pie psihoterapeita vajadzētu vērsties gadījumā, ja parādās kādi fiziski nomāktības simptomi, piemēram, bezmiegs, apetītes trūkums, grūtības koncentrēties, kā arī, ja apātija un nomāktība kļūst nepārejošas ilgāk par mēnesi, pusotru. «Katram, kam ziema un tumsa sagādā grūtības, vajadzētu kārtīgi apdomāt, kas varētu būt tā «pote», kura vislabāk pasargātu no nomāktības. Esmu redzējusi dažādas taktikas, piemēram, cilvēki dodas «ienaidniekam pretī» un brauc mācīties slēpot. Ja tas iepatīkas, rokās ir viens veids, kā ziemu padarīt simpātiskāku.»
Neekonomēt uz kilovatiem
«Jā, tumsa saistās ar depresiju, gaisma - ar prieku. Tas ir normāli,» atzīst psihologs, psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis, norādīdams uz Nīderlandes speciālistu veikto klīnisko pētījumu, kas liecina, ka spilgtas gaismas terapija var būt noderīgs depresijas simptomu ārstēšanas veids, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, kam antidepresanti rada blakusparādības. Gaismas terapija samazina miega hormona melatonīna ražošanu smadzenēs. Pacientiem, kuri noteiktu laiku uzturējās īpašās gaismas kastēs ar spilgtu gaismu (līdz 50 lux), uzlabojums tika panākts ātrāk nekā ar medikamentiem, mazinājās arī miega traucējumi. Tiem, kam nav pieejama šī gaismas terapija, A. J. Stabingis iesaka doties laukā, pastaigāties, strādāt brīvā dabā, bet, istabā sēžot, atvērt aizkarus un nomazgāt logus, lai gaisma brīvi ieplūstu telpā.
Sveces, siltums, mīlestība
«Kāda depresija?! Nav bijis laika par to domāt, - te nav elektrības, te ceļus netīra,» smejas Latgales viesu mājas saimniece Ina Svilāne. «Kādā vakarā, kad gaidījām ciemiņus, mūsmājās kārtējo reizi nodzisa elektrība. Krāsnī bija iesākts cept pildītu karpu, un pusceļā viss apstājās. Atcerējāmies, ka pagalmā, sniegā ir ieputināts ar oglēm kurināmais mangals, - auto lukturu gaismā to atrakām, iekurinājām, un pāris stundās viss bija gatavs. Kad ieradās ciemiņi, mēs tos sagaidījām sveču gaismā ar svētku vakariņām. Esam novērtējuši tādas lietas kā ūdens, sveces, siltums un mīlestība, un, ja tas ikdienā ir, tad skumjām vietas nav!»